Paredzams, ka komisija turpinās vērtēt tiesiskās paļāvības principus un pārejas noteikumus.

Plānots, ka Saeimas sēdē šīs likuma izmaiņas skatīs 9.jūnijā.

Komisija pirmajā sēdē dputātu starpā bija novērojamas diskusijas par to, vai izslēgt priekšlikumu, kas bija par iemeslu likuma atdošanai otrreizējai izskatīšanai - par 5000 eiro nodevu, atkārtoti izsniedzot uzturēšanās atļauju vai arī pilnveidot likumu, un kāda tieši ir bijusi prezidenta vēlme. Taču komisija vienojās saglabāt normu par 5000 eiro nodevas uzlikšanu termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanas gadījumā un diskutēt par Vējoņa norādītajām nepilnībām, pilnveidojot likumu.

"Ja normu par 5000 eiro izņem, tad, protams, problēmu nav, taču Valsts prezidents aicina nevis izslēgt šo normu, bet gan pilnveidot," teica Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Tika uzsvērts, ka likumiski iespējams rīkoties abējādi - gan izslēgt, gan pilnveidot, taču tika secināts, ka Valsts prezidents ir uzsvēris, ka nepieciešams sakārtot pārejas normu un pamattekstu, nevis izņemt normu no likuma vispār.

Kad komisijas priekšsēdētājs deva vārdu priekšlikuma autoram Edgaram Putram (ZZS), Putra teica, ka neesot jurists, bet ekonomists, tāpēc radusies šāda situācija, ka likums izstrādāts nepilnīgi.

"Bet es vēl joprojām uzskatu, ka 5000 eiro maksa, pārskatot uzturēšanās atļauju, ir objektīva, īpaši ņemot vērā budžeta situāciju šobrīd. Arī Saeimas vairākums atbalstīja šo normu, un es vēl arvien uzturu šās normas nepieciešamību," sacīja Putra.

Vislielākās diskusijas komisijā norisinājās tiesiskās paļāvības principu jeb kad piemērot 5000 eiro nodevu - visiem, kam kopš likuma normas izveides ir piešķirtas atļaujas vai arī tikai tiem, kam atļaujas tiktu piešķirtas kopš šā brīžā. Komisija vienojās par abiem variantiem dot iespēju balsot Saeimai, atbalstot priekšlikumu, ka norma jāpiemēro tiem, kas uzturēšanās atļauju saņēmušo pēc 2016.gada 1.jūlija, kad paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā, bet otru priekšlikumu, kurā paredzēts, ka norma piemērojama visiem, kam izsniegtas uzturēšanās atļaujas kopš likums paredz par to veikt samaksu, lūgt iesniegt Saeimas Juridiskajam birojam.

Komisijas sekretārs Kārlis Seržants (ZZS) situāciju salīdzināja ar braucienu tramvajā - ja viņš ir nopircis biļeti par diviem eiro, tad esot nepareizi, ja pēc kāda brīža viņam prasa atkārtoti maksāt. Viņam piekrita vairums "Saskaņas" deputātu. Uz to gan deputāti Edvīns Šnore (NA) un Juris Vectirāns (ZZS) atbildēja, apgalvojot, ka "nobraucis viņš jau ir līdz galam" un runa esot par jaunas biļetes pirkšanu, nevis papildu maksas piemērošanu par to pašu.

Tāpat diskusijas komisijā bija par uzturēšanās atļaujas saņemšanas procedūru un brīdi, kad ir jāveic šī 5000 eiro samaksa – vai pieprasot vai saņemot šo atļauju. Komisija vienojās, ka, samaksa jāveic saņemot atļauju, kā arī, ka atkārtotu uzturēšanās atļauju varēs pieprasīt ne ātrāk kā 6 mēnešus pirms iepriekšējās atļaujas termiņa beigām.