"Iestāšanās OECD Latvijai tiešus un tūlītējus ieguvumus nesola. Dalību organizācijā var uzskatīt arī kā avansu vēlmei tiekties atbilst OECD standartiem. Tādēļ nāksies pielikt vēl ne mazums pūles, lai atbilstu izvirzītajiem kritērijiem. Vēl arī valdībai nāksies apjaust visas iespējas, ko sniedz dalība šajā forumā. Ja valdība pieies formāli, līdzīgi kā ar dalību daudzās citās organizācijās, ieguvumi būs nosacīti. Jebkurā gadījumā visi dalības ieguvumi būs ilgtermiņā," teica Gašpuitis.

Viņš arī norādīja, ka konsekventa standartu ieviešana sniegs papildu ieguvumus ekonomikas attīstībai, jo dalība OECD nozīmē tiešākas ekonomiskās sadarbības iespējas un regulārus kontaktus ar pasaules ekonomikā ietekmīgām valstīm. "To, protams, ne vienmēr būs iespējams izmērīt finansiālos ieguvumos. To vairāk jāvērtē netieši, arī kā tēla, ietekmes vairošanas iespējas, lai spētu stiprināt savas intereses," pauda Gašpuitis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka dalība OECD ir papildus kvalitātes un uzticamības apliecinājums valstij, kas paver iespējas piesaistīt investīcijas, kas Latvijai kļūst arvien kritiskāks jautājums.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka trešdien, 11.maijā, notika OECD Padomes sēde, kurā organizācijas dalībvalstis pieņēma lēmumu uzaicināt Latviju kļūt par pilntiesīgu OECD 35.dalībvalsti.

OECD ir starpvaldību organizācija, kuras sastāvā ir 34 attīstītākās pasaules valstis, tostarp 21 Eiropas Savienības dalībvalsts. Lai iestātos organizācijā, valstij jāatbilst četriem kritērijiem – līdzīgi domājoša valsts, nozīmīgs spēlētājs, savstarpējā ieinteresētība un globālie apsvērumi. Tomēr valstu atbilstība šiem kritērijiem nenodrošina automātisku uzņemšanu organizācijā. Lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz OECD stratēģiskajām interesēm, ģeopolitisko līdzsvaru, kandidātu individuāliem ekonomiskiem sasniegumiem, kā arī organizācijas spēju uzņemt jaunas valstis.