Pēc viņas vārdiem, šis diskomforts, ka mēs nevaram, ir visiem valsts pārvaldē strādājošajiem, ka kaimiņš ir labāks. Tomēr ekspremjere norādīja, ka nav gluži tā, ka mēs tikai skatāmies uz igauņiem, jo atsevišķās situācijās arī igauņi skatās uz Latviju.
"Taču tas, protams, ir izaicinājums - pārspēt kaimiņu, kuram iet labāk. Ir jāiet, jādara un jāpārspēj," sacīja Straujuma.
Kopumā gan esot acīmredzams, ka stāvoklis valstī uzlabojas.
"Nu bet uzlabojas, to taču var redzēt. Mums aug gan vidējā alga, gan kopprodukts. Protams, visiem vienmēr gribas, lai viss notiek ātrāk un straujāk, bet pasaulē tā nenotiek. Jūs jau redzat, ja nebūtu notikumi Eiropā, biznesam nebūtu jādomā, kur meklēt jaunus tirgus, mēs būtu palielinājuši apjomu eksportam uz Krieviju. Tas mums tika nogriezts. Tāpat šobrīd esam bēgļu krīzē. Ir drošības apdraudējums – terorisms. Tas viss patērē resursus un spēku, kas aizkavē straujāku attīstību," sacīja Straujuma.
"Eiropai un pasaulei šobrīd ir milzīgi pārbaudījumi. Un visā šajā, manuprāt mēs attīstamies normāli. Bet, protams, vienmēr gribas labāk," pauda pašreizējā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja.
Straujuma valdības vadītājas amatā bija no 2014.gada janvāra līdz 2016.gada februārim.