"Ja mums ir lielāks nerezidentu biznesa apmērs, tad ir jābūt arī atbilstošiem resursiem un prasmēm, lai tiktu nodrošināta drošības puse. Mēs dabiskā veidā ļoti īsā laikā tiešām esam attīstījušies par tādu finanšu centru, bet tādu nekontrolētu finanšu centru. Kontroles mehānismi mums pašlaik stipri atpaliek. Likumdošanas normas pašlaik ir sakārtotas, atliek tās prasmīgi ieviest," sacīja ministre.
Reizniece-Ozola arī norādīja, ka, nodrošinot pilnīgu drošību nerezidentu apkalpošanā, sektors sakārtosies. "Tad šis sektors arī dabīgi sakārtosies. Es nerunāšu par tādiem mērķiem kā, piemēram, ka mums no 53% nerezidentu noguldījumu būtu jānonāk līdz 25%. Es esmu dzirdējusi šādas idejas, bet ir lieliski piemēri kā citas valstis – Luksemburga, Šveice – veiksmīgi strādā arī ar daudz lielāku nerezidentu noguldījumu īpatsvaru. Tur viss ir kārtībā, jo tiek nodrošināta pietiekama drošība. Tieši tas ir galvenais akcents, uz kuru mums ir jākoncentrējas," viņa teica.
Tāpat ministre norādīja, ka šobrīd visi nerezidenti ir vienā riska grupā, neatkarīgi no tā vai ir juridiska vai fiziska persona, vai ārzonas kompānija, vai arī klients, kura īpašnieki ir zināmi, un, iespējams būtu jādomā par nerezidentu klientu gradāciju.
"Ja nerezidentu klientiem varētu ieviest gradāciju, mazāka riska klientiem ieviešot arī zemākas likviditātes prasības bankām, kā arī prioritāti dodot tiem klientiem, kuri ne tikai veic pārskaitījumus, bet atstāj lielāku naudu tautsaimniecībā, tad tas būtu konkrēts risinājums, kā motivēt bankas piesaistīt tos klientus, kuri Latvijas finanšu sektoru izmanto ne tikai kā tranzīta punktu, bet daļu no finansējuma atstāj šeit," teica Reizniece-Ozola.