Valsts valodas komisija piektdien Latvijas Zinātņu akadēmijā rīkos konferenci, kas veltīta "Latviešu valodas vārdnīcas" pēdējā sējuma iznākšanas septiņdesmitgadei, aģentūru BNS informēja Valsts prezidenta kancelejā.
"Latviešu leksikogrāfijas vēsture ir bagāta un ievērības cienīga, tomēr mūsdienu sabiedrībā vārdnīcu loma izglītībā, kultūrā un informācijas aprites nodrošināšanā vēl nav pietiekami novērtēta," uzskata Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Veisbergs.
Konference būs veltīta unikālās "Latviešu valodas vārdnīcas" pabeigšanas septiņdesmitgadei un tās galvenā sastādītāja Kārļa Mīlenbaha 100.nāves gada atcerei.
Veisbergs sacīja, ka saīsinājumiem ME un EH ir līdzība ar slaveniem zīmoliem, norādot uz Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna sastādīto "Latviešu valodas vārdnīcu" (1923-1932) un tās papildinājumiem (1934-1946), ko izstrādājuši Jānis Endzelīns un Edīte Hauzenberga-Šturma.
Konferencē paredzētas vairākas tematiskās jomas - "Latviešu valodas vārdnīcas" vēsture, valodas materiāls, struktūra un leksikogrāfiskais izvērtējums, dažādu leksikas slāņu atspoguļojums latviešu leksikogrāfiskajos izdevumos, mūsdienu latviešu leksikogrāfijas problēmas un nākotnes perspektīvas.
Konference uzstāsies Sarma Kļaviņa, Juris Baldunčiks, Andrejs Veisbergs, Brigita Bušmane, Liene Markus-Narvila, Anita Helviga, Elīna Peina, Anitra Roze, Santa Jērāne un Silga Sviķe.
Valsts prezidenta izveidotās Valsts valodas komisijas mērķis ir apzināt valsts valodas situāciju un izstrādāt ieteikumus latviešu kā valsts valodas statusa nostiprināšanai un valsts valodas attīstībai. Komisijas sastāvā ir dažādu valodniecības nozaru speciālisti, kultūras, zinātnes un izglītības eksperti, kā arī citi sabiedrības pārstāvji.