Viņš norādīja, ka Latvijā valsts budžeta finansējums ir vien 146 miljoni eiro, savukārt Lietuvā tas ir 454 miljoni eiro, bet Igaunijā - 182 miljoni eiro.

"Kopš 2011.gada valsts budžets valsts ceļiem pamazām ir audzis, taču 2008.gada līmeni, kad ceļiem bija pieejams līdz šim maksimālais valsts budžeta finansējums - 234,6 miljoni eiro, joprojām nav sasniegts, lai arī iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērs jau pērn pārsniedza 2008.gada līmeni," uzsvēra Lange.

Pēc LVC vēstītā, finansējuma trūkums nedod iespēju īstenot nepieciešamos darbus, tāpēc kopējais valsts ceļu stāvoklis pasliktinās. 2015.gadā no visiem valsts pārziņā esošajiem ceļiem 46% asfaltēto ceļu un 41,8% grants ceļu bija sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Lange skaidroja, ka pareizais plānošanas modelis būtu – novērtēt autoceļu stāvokli, uzstādīt mērķi, kādam ceļu tīklam jābūt pēc zināma perioda, un īstenot programmas, kuras palīdz to sasniegt. Tomēr realitāte esot citāda tāpēc, ka pieejamais budžets nedod iespēju īstenot tādus darbu apmērus, lai autoceļu stāvoklis būtiski mainītos.

Valsts autoceļu asfalta segumu atjaunošana un segu pārbūve notiek divreiz mazākā apmērā nekā būtu nepieciešams, bet tiltu atjaunošanas un pārbūves darbi četras reizes mazākā apmērā Pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem situācija uzlabojas, taču valsts vietējās nozīmes ceļi ir sliktā stāvoklī.

Pēc LVC paustā, līdz 2020.gadam Latvijas ceļiem plānotais Eiropas Savienības finansējums ir 534 miljoni eiro, taču tas ir pieejams tikai valsts un reģionālās nozīmes ceļiem. Vietējos ceļus ir iespējams labot tikai par valsts budžeta līdzekļiem. Turklāt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļi, kas paredzēti valsts ceļiem, tiks apgūti līdz 2018.gadam, bet Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda līdzekļi – līdz 2019.gadam.

Latvijā kapitālie ieguldījumi valsts autoceļos no IKP šogad prognozēti 0,33% apmērā, kamēr, piemēram, Austrālijā tie ir 1,3%, Kanādā 1,2%, Japānā un Norvēģijā aptuveni 0,8%.

Pēc Langes teiktā, lai arī joprojām saglabājas liels finansējuma deficīts, tomēr pēdējo gadu laikā finansējums valsts ceļiem nedaudz pieaug. Ja 2012.gadā dažāda veida darbi (arī uzturēšana) notika uz 772 kilometriem autoceļu, tad 2013.gadā uz 841 kilometra, 2014.gadā uz 987 kilometriem, 2015.gadā uz 1187 kilometriem, bet šogad tie plānoti uz 1200 kilometru ceļu.

Kopumā autoceļiem šogad būs pieejami 368,7 miljoni eiro, no kuriem valsts budžets kapitālieguldījumiem būs 84 miljoni eiro, bet valsts budžets ikdienas uzturēšanai - 62 miljoni eiro. Eiropas Savienības prognozētais finansējums ir 173,7 miljoni eiro, bet dotācija pašvaldību ceļiem – 49 miljoni eiro.

Lielākie šogad plānotie būvniecības darbi ir uz autoceļa Liepāja–Lietuvas robeža (Rucava) (A11), autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)‒Rēzekne‒Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13), Valmieras šosejas (A3), Ventspils šosejas (A10) un autoceļiem Cēsis–Vecpiebalga–Madona (P30) un Vecumnieki–Nereta–Subate (P73).

LVC izveidoti 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām.