Uzbrukuma rezultātā tikusi būtiski traucēta tieslietu sektora institūciju un tīmekļa vietņu darbība. "Cert.lv" veicis incidenta tehnisko analīzi, kuras rezultātā izdevās noskaidrot arī patieso uzbrukuma avotu par spīti tam, ka tas tika slēpts ar tehnoloģiskām metodēm.

"Cert.lv" vadītāja Baiba Kaškina aģentūrai BNS pastāstīja, ka pārliecinoši noteikt uzbrukuma avotu liela apjoma uzbrukumos parasti nav iespējams. "Konkrētā uzbrukuma avoti tika slēpti, taču bija pazīmes, kas norādīja, ka vismaz daļa no uzbrukuma nāk no Krievijas. Uzbrukuma rezultātā tieslietu sektora resursi kādu laiku bija nepieejami, cita veida zaudējumi netika nodarīti. Pārsvarā šādi uzbrukumi ir tā dēvētie "prestiža kaitējuma" uzbrukumi, ar nolūku liegt pieeju interneta mājaslapai vai citiem resursiem," skaidroja Kaškina.

Tāpat "Cert.lv" prezidentūras laikā atmaskojusi vērienīgu "typosquat" domēnu infrastruktūru. Daļa no tās bija uzturēta, lai iegūtu ar Latvijas prezidentūru ES padomē saistīto informāciju. Izmeklēšanas tehniskā informācija tika nodota tiesībsargājošām iestādēm.

Aizvadītās Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā liela daļa valsts iestāžu bija mērķētu uzbrukumu upuri. Izplatīti bija "DDoS" uzbrukumi, ievainojamību meklēšana jeb taustīšanās un ļaunatūras izplatīšanas kampaņas. "Cert.lv" informē, ka atsevišķi uzbrukumi bijuši sekmīgi, piemēram, uzbrucējam izdevās traucēt tieslietu sektora darbu, pielietojot "DDoS" uzbrukumus.

Kopumā aizvadītā gada laikā "Cert.lv" reģistrēja un apstrādāja 2927 augstas prioritātes incidentus un 606956 zemas prioritātes incidentus.

Latvijas prezidentūra ES Padomē norisinājās aizvadītā gada pirmajā pusē.