Saskaņā ar direktora redzējumu, pedagoga normālais darba laiks ir 40 stundas nedēļā. Atalgojums par vienu darba stundu ir 7,19 eiro jeb par vienu likmi 1150 eiro. Atalgojums par vienu darba stundu Valsts ģimnāzijā - 7,90 eiro un par likmi 1265 eiro.

Atalgojumu par likmi jāpārskata saskaņā ar oficiālajiem rādītājiem valstī par vidējo darba samaksu mēnesī, reizinot ar noteiktu koeficientu.

Direktora piedāvājumā slodzes aprēķins izriet no skolēnu skaita klasē, kontaktstundām, klases audzināšanu, darbu labošanu, konsultācijām un gatavošanos stundām.

Piemēram, pilna slodze matemātikas, valodu un literatūras skolotājiem būtu: klasē vidēji 25-30 skolēni klasē, kontaktstundas - 22 astronomiskās stundas, klases audzināšana - četras stundas, darbu labošana - piecas stundas, konsultācijas - piecas stundas, gatavošanās stundām - četras stundas nedēļā.

Maksimālo kontaktstundu skaitu direktors piedāvā noteikt līdz 22 stundām nedēļā, bet profesionālajās skolās līdz 32, kas ir pielīdzināms astronomiskajām stundām un ietver starpbrīžus, mācību telpas sagatavošanu, sanāksmes, atbalstu skolēniem. Vienojoties ar pedagogu, kontaktstundu apjomu vispārējās izglītības iestādēs varētu palielināt līdz 30.

Izglītības iestādes direktora alga, ja skolēnu skaits pārsniedz 2601 bērnu, - 2400 eiro mēnesī, paredz modelis. Skolās ar 100 bērniem - 1000 eiro. Direktora vietniekiem, struktūrvienību vadītājiem un metodiķiem - 85-90% apmērām no direktora algas likmes.

Piemaksas apmērs pedagogiem speciālajās skolās būtu no 10 līdz 30%.

Bērnudārzu pedagogu maksimālais kontaktstundu skaits ir līdz 30 stundām, paredz projekts. Direktors norāda, ka par pirmsskolas izglītības pedagogiem būtu jāpanāk vienošanās par finansējumu - pakāpenisku pāreju uz valsts finansējumu vismaz piecu un sešu gadu vecu bērnu apmācībā.

Valsts mērķdotācija, kas paredzēta pedagogiem, būtu jānovirza uz pašvaldību, kas tālāk organizētu naudas plūsmu uz izglītības iestādi.

Batņa aģentūrai BNS teica, ka viņa vadītājā izglītības iestādē šis projekts būtiski nemainītu atalgojuma līmeni, jo šobrīd tas esot līdzīgs. Ja ieviestu viņa modeli, situācija saglabātos tāda pati apmēram ceturtajā daļā skolu.

"Mēs runājam par to, ka situācija ir jāizlīdzina starp lauku un pilsētu skolām, ieviešot vienlīdzīguma un taisnīguma principu. Aptuveni 50% iegūtu pieaugumu no 20 līdz 40%," viņš sacīja. Šobrīd algu atšķirība skolotājiem svārstās 300 - 400 eiro robežās.

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola līdz mācību gada beigām iepazīstināt ar skolotāju atalgojuma modeli.