"Veicot priekšizpēti, mēs bijām diezgan pārsteigti par gala izmaksām, kādas būtu, ja elektrificējam visu koridoru. Tie būtu 1,5 miljardi eiro, kas pēc būtības nav Latvijai "paceļams" vienā piegājienā. Runājot par to, kāpēc šī summa ir tik liela, jāsaprot, ka uzcelt no jauna vienmēr ir vienkāršāk un lētāk, bet pārveidot esošo infrastruktūru, piemēram, Rīgas reģionā esošās vecās jaudas stacijas, un paralēli jaunās celšanai ekspluatēt veco ir sarežģīti laikietilpīgi un arī dārgi," klāstīja Bērziņš.

Viņš norādīja, ka LDz elektrifikācijas projektam ir pievērsies ļoti skrupulozi - izveidoti vairāk nekā 10 variantu, kādos varētu projektu attīstīt. "Šos dažādos variantus apspriežam ar tirgus dalībniekiem, jo projekts tiks īstenots, lai tas būtu lietojams un izdevīgs tautsaimniecībai. Diskutējam arī ar valsti, tostarp par iespējamo ietekmi uz budžetu, iespējamo līdzfinansējumu no budžeta, iespējamiem publiskās privātās partnerības (PPP) aspektiem, Eiropas Savienības fondu izmantošanu, jo elektrifikācija nebūs tikai vienkārši projekts dzelzceļam. Ir jāņem vērā vairāki apstākļi, pirmkārt, loģiskais apstāklis – elektrovilce ir ekoloģiskāka par dīzeļvilci, un Eiropa ir vienmēr visos normatīvos un politiskajos dokumentos atbalstījusi zaļo domāšanu. Uzskatu, ka mums tas ir jāievēro," pauda kompānijas vadītājs.

Vienlaikus elektrovilcei ir lielāka jauda, elektrovilces lokomotīves var pavilkt lielākus un smagākus sastāvus nekā dīzeļvilces lokomotīves. Tāpat jāņem vērā gaisa piesārņojuma, ekoloģiskie aspekti, globālā sasilšana.

"Mēs ļoti labi zinām, ka kaimiņi lietuvieši būtībā jebkādiem finanšu līdzekļiem – vai tie būs vai nebūs Eiropas līdzekļi – gatavojas elektrificēt posmu no Klaipēdas līdz Lietuvas-Baltkrievijas robežai. Ja palūkojamies, kas būs pēc 10 gadiem, ja vieniem būs elektrificēts, bet otriem ne, tad mēs kā valsts, tranzīta koridors, ļoti iespējams, zaudēsim konkurētspēju. Protams, ir ļoti grūti spriest, kas būs pēc 10 gadiem, cik maksās viens barels naftas un kāda būs šīs cenas attiecība pret elektrības cenām. Mums ieguvumu, izmaksu jūtīguma modelis būs gatavs vasaras vidū. Visi minētie aspekti tiks ņemti vērā, un, pieņemot gala lēmumu, būs jāņem vērā arī, protams, biznesa izdevīgums, cik ilgā laikā tas atmaksāsies," pauda Bērziņš.

Tāpat bijušas diskusijas ar Finanšu ministriju. "Mums ir bijušas diskusijas ar Finanšu ministriju par to, ka pēc visiem grafikiem Eiropas Savienības naudas ir iedotas šim periodam līdz 2020.gadam plus divi gadi, taču, lai realizētu šo projektu, nebūt ne vienkāršo projektu arī no tehniskā viedokļa, ir vajadzīgs laiks. Es teiktu, ka vasaras vidus tiešām ir pēdējais brīdis, kad mums būtu kopā ar visiem tirgus dalībniekiem jāizlemj, kādu projekta īstenošanas gaitu izvēlamies. Kā jau minēju, esam izstrādājuši daudz dažādu variantu, tā teikt, no viena grāvja līdz otra grāvja malai, no visa elektrifikācijas līdz atsevišķiem posmiem. Šobrīd jau diskutējam par iespējamiem PPP projektiem, līdz vasaras vidum ir jāpieņem lēmums. Vienlaikus cieši komunicējam ar Eiropas Komisijas (EK) ekspertiem, jo mums ir ļoti būtisks EK viedoklis, cik tālu vai netālu mēs varam iet, piemēram, tikai Rīgas stacijas elektrifikācija nav projekta mērķis," pauda kompānijas vadītājs.

Pašreizējā plānošanas periodā visu projektu gan nebūs iespējams īstenot. "Tas ir atkarīgs no tā, kuru no projekta īstenošanas variantiem mēs izvēlēsimies. Pilno variantu nav arī tehniski iespējams paveikt šajā plānošanas periodā, līdz ar to galējais variants pēc būtības atkrīt. Vidus varianti, ka mēs projektu īstenojam konkrētos posmos, ir izdarāmi, līdz 2022.gadam mēs vairāk runājam par konkrētiem posmiem, bet jautājums, cik liels apjoms tas būs un vai mēs varēsim izmantot privātās partnerības projektus," sacīja Bērziņš.

Taujāts, kāda varētu būt privāto partneru interese iesaistīties šajā projektā, viņš norādīja, ka projekts varētu būt interesants. "Šajā gadījumā mēs runājam nevis par pašu elektrības līniju, bet par jaudas apakšstacijām, jo tās ir izmantojamas arī citiem mērķiem. Ieguldot tajās līdzekļus, ir skaidrs pēc biznesa plāna, cik elektrības ir jāpārdod, lai uzturētu šo infrastruktūru. Šiem mērķiem pēc iespējamiem parametriem atbilst arī Eiropas Savienības fondu programmas. Manuprāt, tas varētu būt diezgan interesants projekts lielajiem elektroenerģijas tirgus spēlētājiem," norādīja LDz vadītājs.

Pēc viņa teiktā, par šo projektu var runāt ar Vācijas, Itālijas, Apvienotās Karalistes, Francijas un citu valstu kompānijām, kas ir pietiekami lielas un varētu būt ieinteresētas projektā. "Tas jebkurā gadījumā būtu unikāls projekts Latvijai. Autoceļu jomā viens PPP projekts drīzumā tiks īstenots, bet no ieviešanas laika viedokļa dzelzceļā tas tik un tā būtu pirmais. Ja tas aizietu, mums vajadzētu piesaistīt konsultantus, lai neuzkāptu uz kādiem grābekļiem, pirmo reizi īstenojot šādu projektu, bet Eiropā ir vairāki šādi projekti īstenoti. Tā ir tikai iespējamība, bet ļoti plaši pētām šo jautājumu, jo tas ir ļoti būtisks ne tikai dzelzceļam, bet tautsaimniecībai kopumā. Mēs nevēlamies šauri pieņemt lēmumu, mēs vēlamies atrast optimālo, izdevīgāko variantu, kas ir interesants visai tautsaimniecībai," klāstīja Bērziņš.

Runājot par LDz iespējām līdzfinansēt šo projektu, viņš atzīmēja, ka tas ir komplekss jautājums. "Tas ir komplekss jautājums, saistībā ar kuru ir jārunā arī par daudzgadu līgumu starp infrastruktūras turētāju un valsti, kādas ir valsts prasības, noteikumi un ko valsts ir gatava dot. Publiskajā telpā bieži vien parādās diskusijas, vai šāds elektrifikācijas projekts vispār ir vajadzīgs. Protams, ir jāizdiskutē arī šāds variants, varbūt attiecīgie finanšu līdzekļi ir jānovirza kaut kam citam. Bet mēs redzam, tostarp palūkojoties uz to tīklu, kas ir tepat aiz loga (Rīgas Centrālā stacijā), tas ir būvēts pagājušā gadsimta 50.-60.gados, tas ir novecojis un jebkurā gadījumā tajā būs jāiegulda līdzekļi, kas nebūs mazi. Mēs bijām aprēķinājuši, ka tas varētu izmaksāt ap 280 miljoniem eiro. Ja mums šie līdzekļi tāpat ir jāiegulda, ir precīzi ir jāaprēķina, kā tas ietekmēs budžetu. Bez Eiropas Savienības fondu līdzekļiem mēs noteikti nespējam īstenot šo projektu. Šī nauda, tā teikt, ir iezīmēta, bet mēs, protams, arī skatāmies uz iespējamo valsts līdzfinansējumu šim projektam. LDz pašam šis projekts, pēc mūsu aplēsēm, izmaksātu ap 100 miljoniem eiro," teica uzņēmuma vadītājs, paskaidrojot, ka LDz ieguldījumu daļa 100 miljonu eiro apmērā nebūtu visa dzelzceļa tīkla elektrifikācijā, jo tas esot patlaban esot utopisks mērķis.

"Pēc šā brīža aprēķiniem, ja mums izdodas vienoties ar valsti, ka peļņu neizmaksājam dividendēs valstij, jo tad līdz 100 miljoniem eiro mēs nonāktu nezin cik gadu laikā, mēs varētu ar sākotnēji kredītresursiem šo projektu īstenot. Protams, mums viennozīmīgi jāskatās arī cita veida avoti, tāpēc arī sākām skatīties uz PPP projektu virzienā, jo tas krietni atvieglotu mūsu līdzdalības apmēru," viņš piebilda.

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija un esošā elektrificētā tīkla modernizācija darbībai ar 25 kilovoltu sprieguma maiņstrāvu ir lielākais līdz šim plānotais dzelzceļa investīciju projekts Latvijā. Pašlaik Latvijā elektrificēti apmēram 13,4% jeb 249,8 kilometri dzelzceļa līniju, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

LDz pieder valstij. Tā koncerns nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu un uztur infrastruktūru.