Koncepcijā norādīts, ka Latvija kopā ar NATO un Eiropas Savienības (ES) sabiedrotajiem ir saskārusies ar drošības vides satricinājumu Eiropā, ko radījusi Krievijas agresija Ukrainā. Mainot starptautiski atzītās robežas un neievērojot uzņemtās starptautiskās saistības, Krievija grauj pastāvošo starptautisko kārtību, pauž koncepcijas autori.

"Lai nodrošinātu iekšējo stabilitāti un saliedētu sabiedrību, Krievija kultivē un rada ārēja apdraudējuma tēlu sabiedrībā, asociējot to ar NATO un ES valstīm, ko apliecina arī 2015.gada 31. decembrī apstiprinātā Krievijas Nacionālās drošības stratēģija. Krievija īsteno militārās aktivitātes ārpus tās teritorijas kā, piemēram, Sīrijā, kas konfrontē ar NATO un ES interesēm," teikts koncepcijā.

Tāpat Valsts aizsardzības koncepcijā norādīts, ka līdzšinējā Krievijas politika apliecina, ka šī valsts ir gatava sasniegt savus mērķus attiecībā uz kaimiņvalstīm, izmantojot visus līdzekļus, tostarp arī nevairoties no militāro līdzekļu izmantošanas savas ārpolitikas un drošības orientācijas izvēles uzspiešanā.

"Pretēji deklarētajām vērtībām un apņemšanām, kas izteiktas NATO un Krievijas attiecību pamatdokumentos, pēdējo gadu laikā Krievija mērķtiecīgi attīstījusi tās militāro infrastruktūru un demonstrējusi militāro spēku tiešā Latvijas pierobežā. Krievija tiecas uz savas militārās klātbūtnes palielināšanu Baltkrievijā, kas palielina Krievijas rīcībspēju NATO austrumu pierobežā," teikts koncepcijā.

Tāpat dokumentā atzīts, ka, pilnveidojot Krievijas bruņoto spēku ātrās reaģēšanas spējas, mobilitāti un kaujas gatavību, attīstot desanta un speciālo uzdevumu vienības, kā arī nodrošinot bruņotos spēkus ar modernizētu kaujas tehniku Baltijas valstu pierobežā, tiek radīti izaicinājumi Baltijas valstu aizsardzībai.

"Tādējādi, ņemot vērā Krievijas iekšpolitisko notikumu dinamiku, pieaugošo militāro klātbūtni NATO pierobežā un demonstrēto vēlmi izmantot militāro spēku politisku mērķu sasniegšanai, šīs koncepcijas darbības laikā draudi Latvijas drošībai pieaug," teikts koncepcijā.

Nacionālais drošības likums nosaka, ka katra sasaukuma Saeima līdz sava otrā darbības gada 1. oktobrim apstiprina jaunu Valsts aizsardzības koncepciju . Valsts aizsardzības koncepcija tiek izstrādāta, pamatojoties uz Latvijas ģeopolitisko situāciju, nacionālās drošības un ārpolitikas mērķiem un Latvijas saistībām, kas izriet no dalības Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā.

Paredzēts, ka jaunā Valsts aizsardzības koncepcija tiks izstrādāta līdz šā gada rudenim. Valsts aizsardzības koncepcijas projekts vēl tiks skatīts valdībā. Aizvadītajā gadā notika vairākas publiskas diskusijas par koncepciju.