CSP pētnieki Latvijas Universitātes 74.konferencē prezentējuši pētījumu par 2001.gadā laulāto pāru demogrāfisko un sociālo rādītāju izmaiņām 15 gadu laikā.

Latvijā kopumā 2001.gadā noslēdza 9 212 laulības, 72% personu laulību slēdza pirmo, bet 24% – otro reizi. No šiem pāriem 2016.gada 1.janvārī 60,4% joprojām bija precējušies, 32,6% – šķīrušies, bet 7% laulību beigušās, jo kāds no laulātajiem miris. No visiem 2001.gadā laulātajiem pāriem 25,8% pāru šobrīd nav bērnu, 34,6% ir viens kopīgs bērns, 30,1% pāru – divi bērni, 8% – trīs bērni un 1,5% – 4 vai vairāk bērni. Šajos rādītājos nav iekļauti viena laulātā bērni.

No visiem 2001.gadā laulātajiem pāriem 10,2% bija kopīgi bērni jau noslēdzot laulību. 23,4 % pāru savu pirmo bērnu sagaidīja 2001.gadā, kad laulājās, savukārt 21% pāru pirmo bērnu sagaidīja nākamajā – 2002.gadā. Otrie bērni visbiežāk piedzima no trim līdz septiņiem gadiem pēc laulībām, bet trešie bērni visbiežāk piedzima 8 – 12 gadus pēc laulībām.

Biežāk šķirtas laulības 4 – 7 gadus pēc to noslēgšanas, jo katru gadu izšķīrās 2,7 – 3,7% pāru). Šķirto laulību skaita pieaugums, kuru ilgums bija 10 – 11 gadi, kas sakrīt ar laiku, kad laulības sāka šķirt pie notāriem.

2016.gada sākumā no visiem pāriem, kuri noslēdza laulību 2001.gadā un joprojām ir precējušies, 93,8% dzīvo Latvijā, 73,5 % – tajā pašā reģionā, 63,7% – tajā pašā novadā vai republikas nozīmes pilsētā, kur 2001.gadā. Atbilstoši starptautiski pieņemtai praksei, pāra dzīvesvietu, ja tā abiem atšķiras, nosaka pēc vīrieša dzīvesvietas.

Pētījumā secināts, ka pāri bez bērniem vai ar vienu bērnu biežāk dzīvo Rīgā vai republikas nozīmes pilsētā, bet pāri ar diviem vai vairāk bērniem – mazpilsētā vai laukos.

Pētījuma mērķis ir sniegt laulāto pāru raksturojumu - bērnu skaits, izglītība, vecums laulājoties, pāru šķiršanās risks, kā arī noskaidrot, kādi faktori ietekmē laulību šķiršanu atkarībā no iedzīvotāju izglītības un vecuma.