Eksprezidente atzina, ka mūsu valsts nav iecienītākais patvēruma meklētāju galapunkts, taču "ja kāds būs tik izmisis, lai būtu gatavs nākt uz Latviju, mums jādara viss, lai viņus varētu uzņemt un palīdzēt". Viņa norādīja, ka bēgļu uzņemšana nav nekāda lielā traģēdija, taču jautājums ir par viņu integrēšanos sabiedrībā. Vienlaikus Vīķe-Freiberga atgādināja, ka jau tagad Latvijā dzīvo dažādu tautību un valstu pārstāvji, kas ir veiksmīgi integrējušies sabiedrībā un savus bērnus sūta latviešu skolās.

Kādreizējā Valsts prezidente arī akcentēja, ka migrācijas krīzei Eiropā ir arī neparasti elementi, jo atsevišķas kontinenta valstis saskaras ar koncentrētu bēgļu pieplūdumu. "Savā ziņā ir radusies histērija. Pēc [Vācijas kancleres Angelas] Merkeles paziņojuma - mēs ar visiem tiksim galā - Pakistānā un Afganistānā parādījušies plakāti, kuros rakstīts - brauciet uz Vāciju, tur būs labi," teica Vīķe-Freiberga.

Jau ziņots, ka 5.februārī Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uz Latviju no Grieķijas pārvietotas sešas personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Latvijā ieradās divas ģimenes - no Sīrijas un Eritrejas, tajā skaitā divi pirmskolas vecuma bērni. Paredzams, ka izvērtēšana, vai viņiem piešķirt bēgļa vai alternatīvā statusu ilgs trīs mēnešus.

Vēstīts arī, ka atbilstoši Eiropas Savienības (ES) robežaģentūras "Frontex" datiem pērn ES ieradušos nelegālo imigrantu skaits pārsniedz 1,2 miljonus. Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.

Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi , pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Latvijas nacionālā pozīcija paredz vairāk nekā 700 patvēruma meklētāju uzņemšanu, bet pagaidām vienošanās ir panākta par vairāk nekā 500 bēgļu uzņemšanu.