"Tas bija dramatisks kritums. Mēs bijām spiesti atlaist ievērojamu skaitu revidentu, samazināt veikto revīziju skaitu. Pēc krīzes Valsts kontrole respektēja, ka ir grūti laiki un tajā periodā nelūdza papildu finansējumu atšķirībā no virknes ministriju. Ministrijas lielā mērā ir atguvušas pirmskrīzes finansējuma līmeni, bet Valsts kontrole tikai ļoti pakāpeniski tam tuvojas," sacīja Krūmiņa.

Pēc viņas teiktā, kad Valsts kontrole valdībā iesniedza pieprasījumu 2016.gada budžetam, līdz pirmskrīzes līmeņa finansējumam pietrūka 1,2 miljoni eiro. "Tas, protams, ļoti ietekmē mūsu darbu. Saņemam iedzīvotāju vēstules, kurās norādīts uz nekārtībām dažādās jomās, taču, ja mūsu revidentu skaits ir aptuveni 120, bet revidējamo vienību ir tūkstošiem, skaidrs, cik daudz mēs varam vai nevaram pārbaudīt," teica valsts kontroliere.

Vienlaikus Krūmiņa atzina, ka pēdējos divos gados ir palielinājies, tomēr revīzijas iestādei, pēc viņas teiktā, vienmēr ir bijuši konkrēti mērķi, ko par attiecīgo naudu sasniegt. Piemēram, pērn Valsts kontrole finanšu revīzijās iekļāvām atbilstības izvērtēšanas pārbaudes. "Tas nozīmē, ka mēs ne tikai pārbaudām, vai ministrija vai pašvaldība ir pareizi iegrāmatojusi attiecīgo darījumu, bet padziļināti izvērtējam, vai šis darījums valstij vispār ir vajadzīgs, un vai ar to saistītie izdevumi ir lietderīgi. Domāju, ka tas valstij ir ļoti vajadzīgs pasākums," skaidroja Krūmiņa.

Valsts kontrole ir augstākā revīzijas iestāde valstī.