"Primārā vajadzība ir iekārtas, kas fiksē kustību, tā saucamās sensoru sistēmas. Šobrīd mūsu puiši un meitenes izmanto iekārtas, kas ir iegādātas 2007.-2008.gadā. Tieši ar šo sensoru palīdzību šogad ir noticis liels skaits aizturēšanu. Trešdaļa šo iekārtu tiek izmantota, trešdaļa -remontēta un vēl vienai trešdaļai tiek veikta tehniskā apkope. Tāpēc to skaits ir gaužām nepietiekams. Tāpat šie 7-8 gadi ir pietiekami ilgs laiks intensīvai tehnikas izmantošanai," skaidroja Garbars.

Kā pozitīvo iezīmi Garbars minēja to, ka nākamā gada budžetā ir atbalstīts finansējums šo iekārtu iegādei. "Tas šobrīd neatrisinās situāciju, bet tie būs papildus līdzekļi Eiropas fondiem, kuri gan būs pieejami tikai vēl pēc gada," teica Garbars.

Robežsardzes priekšnieks akcentēja, ka tā vienmēr ir bijusi aktīva, meklējot citus risinājumus. "Šobrīd esam atraduši vēl vienu Eiropas Savienības projektu, kura ietvaros kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem iepirksim iekārtas," viņš paskaidroja.

Valsts robežsardze regulāri meklē iespējas pieteikties kādos konkursos, kas vērsti uz valstu drošību, un iegūtu papildu līdzekļus.

"Esam kreatīvi un aktīvi, nesēžam un negaidām, kad mums beidzot piešķirs finansējumu valsts. Šobrīd tiekam galā, bet ne pilnīgi pietiekami, gribētos rezultātus sasniegt ātrāk," paskaidroja Garbars.