Ministrija starp galvenajiem 2016.gadā veicamajiem uzdevumiem izvirzījusi vienību spēju attīstību, norādot, ka 2015.gadā jau uzsākti vairāki projekti, kas tiks turpināti. Paredzēts, ka 2016.gadā turpināsies Sauszemes spēku kājnieku brigādes mehanizācijas projekts, Speciālo uzdevumu vienības spēju attīstība, izlūkošanas, gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības spēju, kā arī kaujas inženieru spēju un netiešā uguns atbalsta spēju attīstība.

Tāpat uzmanība tiks pievērsta arī Zemessardzes kaujas gatavības paaugstināšanai un personāla apmācību sistēmas uzlabošanai. Paredzēts, ka Latvija ieguldīs līdzekļus karavīru individuālā ekipējuma iegādē, īstenos pārapbruņošanu, veidos munīcijas krājumus, uzlabos komandvadības un sakaru nodrošinājumu.

Paredzēts, ka 2016.gadā vairāk nekā 103 miljoni eiro tiks ieguldīti jaunu un esošo spēju attīstībā, palielinot investīciju proporciju līdz 28% no kopējā aizsardzības budžeta.

Lielu uzmanību paredzēts pievērst uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanai, turpinot jau 2015.gadā uzsāktās iestrādes, tostarp nodrošinot ienākošajiem spēkiem apmācības un mācību iespējas Latvijas teritorijā. Papildus ministrija norāda, ka tiks meklētas iespējas kā atslogot visnoslogotākās vienības, iesaistot arī citas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanā.

Liela nozīme uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanai būs infrastruktūras paplašināšanai, tai skaitā Ādažu poligona un Lāčusila mācību bāzes attīstībai.

Ministrija skaidro, ka 2016.gadā turpināsies darbs arī pie Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādes, kas no jauna definēs un izvirzīs prioritātes valsts aizsardzības īstenošanai. Tiks izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns 2016. – 2018.gadam.