Kazāks minēja, ka nodarbinātība Latvijā nākamajā gadā lēni, bet augs, savukārt algas 2016.gadā palielināsies vidēji par 5-6% un algu kāpumu sajutīs arvien lielāks strādājošo skaits. "Jo augstāks prasmju līmenis, jo lielāks algas kāpums un arī mazāks bezdarba risks. Pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem pieprasījums būs vienmēr un viņiem bažīties par darba zaudēšanu un ilgstošu bezdarbu pašlaik nevajadzētu. Algu kāpums ekonomikā kopumā pārsniedz ražīguma kāpumu – lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumi turpinās investēt iekārtās, kas var aizvietot mazāk prasmīgus darbiniekus," viņš minēja.

Savukārt "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai BNS atzīmēja, ka šogad bezdarba sarukumu bremzēja Krievijas ekonomikas krīzes sekas, bet nākamgad process atkal paātrināsies.

"Darba meklētāju īpatsvars šā gada beigās varētu būt ap 9,5%, bet nākamā gada beigās apmēram par vienu procentpunktu mazāks. Starpība starp šo rādītāju un reģistrēto bezdarbu joprojām būs apmēram procentpunkts. Bezdarba īpatsvaru turpmākajos gados pastiprinās iekšējās migrācijas paātrināšanās. Rīgā dzīvojošo 20-25 gadu veco cilvēku grupai kļūstot mazākai pagātnes dzimstības izmaiņu dēļ, viņus aizvietos šī vecuma cilvēki no pārējās Latvijas un arī ārzemēm," klāstīja Strautiņš.

Tāpat viņš prognozēja, ka augs darbavietu skaits.

"Man būtu grūti nosaukt kādu nozari, kur noteikti strādājošo skaits samazināsies, bet tas var gadīties, protams," sacīja Strautiņš.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijā darbavietu skaits pamatā palielinās jomās, kas ir labi apmaksātas, ar intelektuālu un/vai radošu darbu, kuras galvenokārt ir Rīgā. "Ja kopš pievienošanās Eiropas Savienībai līdz 2012.gadam (kad ir pieejami pēdēji dati par reģionu iekšzemes kopproduktu (IKP)) Rīgas īpatsvars nedaudz samazinājās, šobrīd, visdrīzāk, notiek pretējais un tā arī turpināsies. Latvijas ekonomiski arvien vairāk kļūst par pilsētvalsti. Lai arī Nacionālais attīstības plāns paredz pretējo, tas nozīmē interesantāku, radošāku, labāk apmaksātu darbu lielākam skaitam cilvēku un tas ir labi, manuprāt. Šo procesu lielā mērā virza augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports. Tas ir izaugsmes faktors, kuru bieži nenovērtē," teica Strautiņš.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai BNS teica, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes mērenais temps atsaucas arī gausā bezdarba kritumā, kaut gan kopumā tendence joprojām saglabājās pozitīva.

"Šā gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 9,7%. Gada atlikušajā ceturksnī būtiski uzlabojumi nav gaidāmi, bet nākamā gada izmaiņas izrietēs no ekonomikas spējas aktivizēties. Tomēr, visdrīzāk, bezdarbs kritīsies neizteiksmīgi un, iespējams, pat noteiktā periodā stagnēs. Joprojām būs raksturīgas reģionālās atšķirības, kā arī ilgstošo bezdarbnieku jautājums," sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka 2015.gada trešajā ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā bija 50,6%, veidojot kopumā 48,5 tūkstošus.

Viņš arī atzīmēja, ka liela daļa šo potenciālo darbinieku saskaras ar grūtībām, ko pārvarēt nebūs viegli. Tas skar gan mobilitāti, gan atbilstošu prasmju neesamību, kā arī iemesls nereti ir motivācijas trūkums. Tādēļ, lai arī bezdarba līmenis saglabāsies salīdzinoši augsts, cīņa par kvalificētiem un motivētiem darbiniekiem būs sīva, jo īpaši reģiona centros.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijā novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,4%.