"Ir tādi [zivrūpniecības uzņēmumi], kas šogad ir apturējuši ražošanu, bet tas ir uz laiku - viņi aizveras un, ja ir pasūtījumi, atveras. Bet nevienu tādu, kurš būtu pateicis - viss, es šo biznesu beidzu, pielieku atslēgu, pārdodu iekārtas un eju prom, es nezinu. Es domāju, ka visi cīnās, lai turpinātu strādāt," sacīja Šmits.

Pēc viņa teiktā, katram zivrūpniekam ir savs virziens, kā pārvarēt problēmas nozarē, piemēram, šprotu ekspansijas mēģinājumi, privātās precu zīmes produktu ražošana tirdzniecības tīkliem vai arī darbs pie citu produktu ražošanas, kas ir pieprasīti Rietumu tirgos.

Ziņots, ka Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests "Rosseļhoznadzor" 4.jūnijā noteica aizliegumu ievest zivis un zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas. Iemesls produkcijas ievešanas aizliegumam bija veterināro un sanitāro prasību pārkāpumi. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) jūlijā paziņoja, ka Latvijas zivrūpnieki ir novērsuši "Rosseļhoznadzor" konstatētās neatbilstības, ko PVD norādīja arī Krievijai nosūtītajā atbildes ziņojumā. Krievija pagaidām nav paziņojusi par plāniem atcelt importa aizliegumu.

Līdz ar to Latvijas zivrūpniekiem ir aktuāli jaunu Krievijas alternatīvu tirgu meklējumi.

LZS biedri ir desmit Latvijas zivju konservu ražotāji. Uzņēmumu kopējais apgrozījums 2013.gadā pārsniedza 140 miljonus eiro. 2013.gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu LZS ražošanas un eksporta apmēri pieauga par 12%.