Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatēja, ka lietā iesaistīts viena no apsūdzētā Ivara Sergeta advokāts Atūrs Zvejsalnieks, kas ir bijušais tiesneša Erlena Ernstona darba kolēģis. Tāpat lietā ir viens no cietušajiem, kurš ir absolvējis augstskolu un piedalījies cietušā izglītošanā. Tāpat Ernstons "uzturot virtuālu draudzību" ar cietušo.

Savukārt tiesnese Dzintra Zemitāne bijusi pazīstama ar bojāgājušo ugunsdzēsēju Vilni Šteinīti.

Zvejsalnieks tiesā norādīja, ka attiecībā uz sniegto informāciju uzskata, ka noraidījuma tiesas sastāvam viņam nav un šis jautājums jālemj pašai tiesai, ņemot vērā savus ieskatus. Zvejsalnieks arī skaidroja, ka kopā ar Ernstonu darba pienākumus nav pildījis. Tāpat Zvejsalnieks norādīja, ka personīgas sarakstes ar Ernstonu nav bijušas.

Savukārt cietušā pārstāvis Aldis Gobzems norādīja, ka pārstāv arī personu, kura ir bijusi Ernstona izglītojamais, un akcentēja, ka cietušais, nav bijis personīgi pazīstams ar tiesnesi un nekādas saiknes ar viņu nav uzturējis.

Uzklausot klātesošos, tiesa nolēma sevi no lietas skatīšanas neatstatīt.

Pašā tiesa tiesas sākumā tika noskaidrots, vai nevienam no lietas darbiniekiem nav iebildumu, ka sēdē notiekošais tiek filmēts. Advokāte Jevgenija Tverjanoviča-Bore norādīja, ka pārstāv 23 cietušos un viņiem nav iebildumi, ka sēdes laikā tiek veikts audio un video ieraksts. Tāpat pret ierakstu veikšanu neiebilda advokāts Aldis Gobzems, kurš pārstāv 55 cietušos. Arī prokuroriem nebija iebildumu pret to, ka tiek veikti audio un video ieraksti.

Apsūdzēto puse nevēlējās izteikties par to, vai tiesas sēdē notiekošais būtu vai nebūtu ierakstāms.

Tiesas sēdē notiekošais tiek tulkots krievu valodā.

Pēc tam tika noskaidrots, kuras personas, kuras atzītas par cietušajiem, ir ieradušās uz tiesas sēdi. Tas ilga vairāk nekā stundu.

Jau ziņots, ka pirmajā tiesas sēdē bija jāpieņem lēmums par to, vai no lietas skatīšanas atstatīt pēc pašu vēlēšanās sastāva priekšsēdētāju Ernstsonu un tiesnesi Zemitāni. Ernstons un Zemitāne norādījuši, ka pazīstot vairākus cilvēkus, kuri lietā ir iesaistīti.

Vēstīts, ka otrdien tiesā sāks skatīt tā dēvēto Zolitūdes traģēdijas krimināllietu. Par tiesas sastāva vadītāju nozīmēts tiesnesis Ernstons. Tiesas kolēģijā strādās arī tiesneses Aiga Freimane. Savukārt par ceturto jeb tā dēvēto rezerves tiesnesi nozīmēta Elīna Leitāne.

Kopumā lietā par cietušajiem atzītas 263 personas. Lietā ir 144 liecinieki, tāpat piesaistīti desmit eksperti. Lietas apjoms esot ievērojams, tās materiāli apkopoti 80 sējumos. Apsūdzību uzturēs Agris Skradailis, Kaspars Cakuls un Jekaterina Kušakova.

Uz apsūdzēto sola saistībā ar Zolitūdes traģēdiju nonāks būvdarbu vadītājs un būvuzraugs. Uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs attiecīgajā periodā bija Staņislavs Kumpiņš, bet būvuzraugs - Mārtiņš Draudiņš. Abiem vīriešiem kā drošības līdzeklis iepriekš noteikts aizliegums izbraukt no valsts, policijas uzraudzība, kā arī aizliegums tikties ar noteiktiem cilvēkiem.

Tāpat Zolitūdes lietā apsūdzības uzrādītas arī sabrukušā lielveikala "Maxima" ekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, kuram iepriekš piemērots drošības līdzeklis - nodošana policijas uzraudzībā. Būvprojekta vadītājam Andrim Kalinkam, kura ģimenei pieder arhitektu birojs "Kubs", iepriekš noteikts mantas arests un kurš projektējis sagruvušo lielveikalu "Maxima". Kalinkam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Tāpat apsūdzība uzrādīta arī lielveikala "Maxima" būvinženieriem Ivaram Sergetam.

Apsūdzības visiem pieciem vīriešiem iepriekš papildinātas arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Tāpat apsūdzības uzrādītas kādreizējiem Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai, Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniekam Jānim Balodim un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai.

Pie kriminālatbildības saukta arī "Maxima Latvija" darbiniece Inna Šuvajeva, kurai uzrādīta apsūdzība pēc Krimināllikuma panta par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas.

Saistībā ar Zolitūdes tragēdiju, vairāki cietušie civilprocesuālā kārtībā cēla prasības par atbildētāju - piemēram, uzņēmumu "Maxima Latvija", "Re&Re", "Tineo", "Homburg Zolitude", "Kubs", "CMConsulting", "HND Grupa" un Rīgas pilsētas pašvaldību - prettiesisku bezdarbību, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Šīs civilprasības skata vairākās Rīgas tiesās, Jūrmalas pilsētas tiesā (tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalas tiesu nams), Liepājas tiesā, kā arī Talsu rajona tiesā.