Pēc plašām debatēm vairāk nekā desmit stundu garumā nākamā gada budžeta projektu atbalstīja 61 deputāts, bet pret bija 34. "Par" balsoja koalīcijas partiju pārstāvji, bet pret bija opozīcijā esošās partijas "Saskaņa", Latvijas Reģionu apvienības un partijas "No sirds Latvijai" deputāti.

Divi parlamentārieši - Andrejs Elksniņš (S) un Mihails Zemļinskis (S) - nebalsoja.

Latvijas 2016. gada budžeta ieņēmumi plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 7,7 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar šā gada Latvijas budžetā plānoto, konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti par 148 miljoniem eiro lielāki, bet izdevumi pieaugs par gandrīz 215 miljoniem eiro.

Budžeta deficīts nākamgad plānots 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), tikpat liels deficīts gaidāms arī 2017. gadā, bet 2018. gadā deficītu plānots samazināt līdz 0,8%.

Deputāti galīgajā lasījumā pirmdien atbalstīja arī budžetu pavadošos likumprojektus, tostarp solidaritātes nodokļa ieviešanu lielāku algu saņēmējiem - jauno nodokli maksās personas, kuru atalgojums pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas "griestus" - šogad tie ir 48,6 tūkstoši eiro gadā jeb aptuveni 4000 eiro mēnesī.

Nākamgad jārēķinās ar to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme paliks 23% apmērā. Neapliekamais minimums nākamgad nemainīsies un būs 75 eiro, savukārt atvieglojums par apgādājamo pieaugs no 165 eiro līdz 175 eiro. Atvieglojumu vairs nevarēs piemērot par pilngadīgām un darbspējīgām personām, kuras nestudē.

Nolemts, ka diferencētais neapliekamais minimums Latvijā tiks ieviests pakāpeniski no 2016. gada līdz 2020. gadam. Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) plānoto iedzīvotājiem ar zemākām algām - līdz 380 eiro mēnesī - diferencētais neapliekamais minimums nākamgad būs 100 eiro mēnesī, un šie nodokļu maksātāji pārmaksāto nodokli, ko pārrēķinās, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu, varēs saņemt, Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzot ienākumu deklarāciju.

Savukārt strādājošajiem, kuriem atalgojums ir no 380 līdz 1000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot Ministru kabineta izstrādātu formulu, pakāpeniski samazināsies, un pie darba algas virs 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums paliks 75 eiro apmērā mēnesī.

Nolemts atbalstīt arī akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholiskajiem dzērieniem, degvielai un elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķidrumiem u.c. Dārgāki paliks arī dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumi, kuriem turpmāk tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā.

Mikrouzņēmumu nodokļa likme nākamgad tomēr tiks saglabāta 9% apmērā, savukārt 2017. gadā tā būs 5% apmērā, vienlaikus ieviešot minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) mikrouzņēmumu darbiniekiem.

Atbalstīts arī priekšlikums par 10 miljonu eiro piešķiršanu veselības nozarei, lai ārstniecības iestādes strādājošiem izlīdzinātu atalgojumu pēc minimālas algas palielināšanas. Līdzekļi šim pasākumam tiks nodrošināti, pārdalot finansējumu no budžeta programmas iemaksas Eiropas Kopienas budžetā uz Veselības ministrijas budžetu.

Savukārt pedagogu darba samaksas reformai novirzīti deviņi miljoni eiro.

Jau vēstīts, ka nākamā gada budžeta prioritāte ir valsts iekšējā un ārējā drošība.

Finansējums neatliekamajiem pasākumiem nākamgad veidos 122,097 miljonus eiro, tostarp par 70 miljoniem eiro palielināsies finansējums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai. Plānots, ka 2018. gadā finansējums aizsardzībai sasniegs 2% no IKP.

Atbilstoši FM prognozēm IKP 2016. gadā pieaugs par 3%, bet inflācijai gaidāms 2% kāpums.