Savukārt par darba zaudēšanu un nespēju atrast citu darbu baidās 52% Lietuvas un 49% Igaunijas iedzīvotāju.

Saskaņā ar "Ergo" drošības indeksa rezultātiem visās trijās Baltijas valstīs bailes zaudēt darbu dominē sieviešu vidū. Par 4% vairāk sieviešu nekā vīriešu Latvijā raizējas par savu darbavietu. Lietuvā šī atšķirība ir 7% un Igaunijā – 2%.

Turklāt visās Baltijas valstīs par darba zaudēšanu valsts sektorā bažījas ievērojami vairāk darbinieku nekā privātajā sektorā. Sevišķi izteikta šī starpība ir Igaunijā, kur par darba zaudēšanu uztraucas tikai 45% strādājošo privātajā sektorā, bet 61% valsts sektorā.

Latvijā darba zaudēšana uztrauc 65% publiskajā sektorā strādājošo, bet 56% privātajā. Turpretī Lietuvā tieši valsts sektora darbinieki jūtas drošāk par savām darbavietām.

Lietuvā un Igaunijā visnedrošākie par savām darbavietām ir iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem, savukārt Latvijā par to visvairāk uztraucas jauni cilvēki – personas vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Kopumā Latvijā divas trešdaļas jauniešu baidās zaudēt savas pašreizējās darbavietas. Salīdzinājumam Lietuvā to ir tikai 41%, savukārt Igaunijā – 32%.

Saskaņā ar "Eurostat" datiem šī gada jūlijā augstākais bezdarba līmenis, ņemot vērā sezonālās svārstības Baltijas valstīs, bija reģistrēts Latvijā, kur tas sasniedza 10,1%. Lietuvā šī attiecība bija uz robežas ar 9,6%, Igaunijā 5,7%. Vidējais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā ir 9,5%.

Drošības indeksu izstrādājusi apdrošināšanas sabiedrība "Ergo" sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā.

Kopumā katrā no Baltijas valstīm aptaujāti 1000 pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.

Vēstīts, ka 2014. gadā brīvo darba vietu īpatsvars Latvijā bija 0,4% no kopējā darba vietu skaita, kas bijis mazākais Eiropas Savienībā (ES).