Premjere, uzrunājot Saeimas deputātus, norādīja, ka 2015.gads Latvijas valsts attīstībai ir bijis stabils, par spīti nestabilitātei aiz Latvijas robežām un Eirozonā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais Latvijas iekšzemes kopprodukta novērtējums liecina, ka 2015. gada 3.ceturksnī iekšzemes kopprodukts pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem bija par 2,5% lielāks nekā pirms gada.

Straujuma akcentēja, ka, lai arī eksports uz Krieviju krasi samazinājās, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi pēdējos divos ceturkšņos ir bijuši straujāki nekā 2014.gada otrajā pusē. Kopumā šogad trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts bija par 2,4% lielāks nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

Viņa norādīja, ka 2015.gada astoņos mēnešos preču eksports bija par 1,8% lielāks nekā pirms gada, kas liecina, ka Latvijas ražotāji spēj atrast jaunus noieta tirgus. "Valsts kase šogad ir atmaksājusi būtisku daļu – 1,260 miljardus eiro - no izsniegtā starptautiskā aizdevuma. Aizdevuma atlikums veido 1,040 miljardus eiro jeb 4% no iekšzemes kopprodukta," pauda premjere, piebilstot, ka šogad Latvija emitēja desmit gadu obligācijas 500 miljonu eiro apmērā ar fiksēto procentu likmi 1,375% gadā.

"Ņemot vērā fiskālo disciplīnu un makroekonomisko stabilitāti, mēs esam radījuši priekšnosacījumus, lai šī emisija notiktu ar vēsturiski zemāko procentu likmi Latvijas valsts obligācijām," sacīja Straujuma.

Ministru prezidente piebilda, ka 4.jūlijā Saeima atbalstīja jaunu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, lai īstenotu reģionāli sabalansētu un līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām un nodrošinātu tām pietiekamus finanšu resursus funkciju izpildei.

"Diskusijās ar pašvaldību vadītājiem mēs nonācām līdz reālam likumam, kas sāks darboties jau no nākamā gada 1.janvāra," viņa teica.

Straujuma atgādināja, ka 2016.gada budžeta galvenās prioritātes ir valsts aizsardzība un valsts iekšējā drošība.

"Budžeta sagatavošana noritēja sarežģītos apstākļos. Bija jārod risinājums, kā kompensēt negatīvu fiskālo telpu 96,8 miljonu eiro apmērā. Tāpat bija jānodrošina esošajiem ģeopolitiskajiem riskiem adekvāts finansējums valsts iekšējai un ārējai drošībai. Tas valdībai sekmīgi ir izdevies. Valsts budžets ir izstrādāts tā, lai valsts darbības organisms būtu rīcībspējīgs un efektīvs. Budžets tapa, visiem ministriem un ierēdņiem atbildīgi strādājot," argumentēja Straujuma.

Straujuma norādīja, ka kopējie nākamā gada budžeta ieņēmumi ir plānoti 7,4 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,7 miljardu eiro apmērā.

"Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu izdevumiem, tika pārskatīti nozaru ministriju bāzes izdevumi, samazinot tos par 3%. Samazinājums netika piemērots četrām ministrijām - Aizsardzības, Iekšlietu, Veselības un Izglītības un zinātnes.. Tāpat tika pārskatīti investīciju projektu īstenošanas termiņi," viņa teica.

Salīdzinot nākamā gada budžetu ar šī gada budžetu, izdevumi pieaugs par 183 miljoniem eiro. Ieņēmumi pret 2015.gadu pieaugs par 114 miljoniem eiro. Finansējums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai palielināsies par 70 miljoniem eiro. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējums 2016.gadā būs 1,4% no iekšzemes kopprodukta un 2017.gadā - 1,7% no iekšzemes kopprodukta. "Tāpat īpaši svarīga ir valdības vienošanas par papildu līdzekļu piešķiršanu iekšējās drošības sistēmā strādājošajiem atlīdzības paaugstināšanai – policistiem, muitas darbiniekiem, ugunsdzēsējiem, glābējiem un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbiniekiem. Finansējuma pieaugums ir paredzēts profesionālajai izglītībai, zinātnei, sportam, pašvaldību autoceļu uzturēšanai, Valsts Kultūrkapitāla fondam un veselības aprūpes nodrošināšanai," informēja premjerministre.

Premjere pauda uzskatu, ka 2017.gada budžeta projektā prioritātei ir jābūt veselības nozarei.

"Es redzu iespējas veikt sociālās apdrošināšanas iemaksu pārdali par labu veselības nozares finansējumam, pakāpeniski virzoties uz obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu tuvāko gadu laikā. Vienlaicīgi jāturpina veselības nozares iekšējā sakārtošana. Līdztekus veselībai kā prioritāti 2017.gada budžeta projektā es redzu augstākās izglītības un zinātnes nozaru finansējuma sakārtošanu, kas ir nepieciešamais pamats inovatīvai ražošanai un radošo industriju attīstībai," viņa teica.

Straujuma norādīja, ka visas vēlmes reālajā dzīvē uzreiz nav iespējams apmierināt. "Taču, atceroties par augstākiem mērķiem, vienmēr ir iespējams iet soli pa solim. Tāpēc es ticu, ka mēs visi sev atgādināsim par fiskālo disciplīnu, par darbu pēctecību un par saskaņotu valsts izaugsmi," cerību pauda premjere.

"Ēnu ekonomikas apkarošana, tiesu sistēmas reformas, izglītības un veselības sistēmu pilnveidošana, inovatīvu risinājumu meklēšana valsts pārvaldē un citi valsts attīstībai svarīgi jautājumi ir tie reālie uzdevumi, kurus pēc iespējas labāk īstenojot, mēs varam nodrošināt Latvijas un ikvienas ģimenes, ikviena cilvēka labklājības celšanu," noslēgumā akcentēja premjerministre.

Saeima otrdien ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā konceptuāli lemj par nākamā gada valsts budžeta projektu.

Tāpat Saeima pirmajā lasījumā lemj par nākamā gada valsts budžeta 24 pavadošo likumprojektu paketi, kā arī kā arī vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016.līdz 2018.gadam.

Paredzēts, ka priekšlikumus attiecīgo likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā varēs iesniegt līdz 6.novembra plkst.17.