Saslimstība ar gripu pie ģimenes ārstiem reģistrēta visās vecuma grupās. Visaugstākā saslimstība ir vecumā no 5 līdz 14 gadiem.

Palielinājies arī stacionēto pacientu skaits – monitoringā iesaistītās slimnīcas informējušas par 83 hospitalizētiem gripas pacientiem un 17 pacientiem, kuriem gripa izraisījusi pneimoniju.Pēdējo divu nedēļu laikā saņemti trīs paziņojumi par nāves gadījumiem saistībā ar gripas infekciju. Mirušie bija vecumā virs 50 gadiem, kā arī viņiem konstatētas sirds un plaušu hroniskās saslimšanas un viņi nebija vakcinējušies pret gripu.

SPKC epidemiologi atgādina, ka vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas, ar hroniskām infekcijām un citi, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa var būt bīstama arī maziem bērniem un grūtniecēm. Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visbiežāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem.

Gripas vīruss izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem. Vislielākais inficēšanās risks pastāv, atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz 1m), cieši kontaktējot ar slimo personu, saskaroties ar rokām, muti u.tml., kā arī pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kuriem pirms tam bija pieskāries slimais cilvēks.

Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās - drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38° C, stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos („kaulu laušana”), sauss klepus un rīkles iekaisums, sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula, izteikts nespēks, apetītes zudums, bezmiegs, var būt arī vemšana un caureja.

Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc divām dienām no inficēšanās brīža, tomēr tās var parādīties arī laika periodā no dažām stundām līdz četrām dienām pēc kontakta ar slimu cilvēku.

Lai gripas epidēmijas laikā nesaslimtu ar gripu, SPKC epidemiologi iesaka:

• ģērbties atbilstoši laika apstākļiem;

• censties pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku;

• vēdināt telpas un mitrināt iekštelpu gaisu, bieži uzkopt telpas, izmantojot sadzīvē lietojamos mazgāšanas līdzekļus;

• rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā;

• izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei ar nemazgātām rokām;

• pārliecināties, ka arī bērni bieži un rūpīgi mazgā rokas;

• auduma kabatlakata vietā izmantot vienreizlietojamas salvetes, pēc lietošanas (deguna šņaukšanas, šķaudīšanas vai klepus) tās izmest un nomazgāt rokas;

• nelietot ar gripas slimnieku kopīgus traukus un galda piederumus (glāzes, karotes un citus higiēnas priekšmetus);

• atgriežoties mājās, izskalot rīkli un degunu (ar kumelīšu, kliņģerīšu vai citu zāļu tēju, vai sāls ūdeni), jo deguna un rīkles gļotāda ir gripas vīrusa ieejas vārti.