Izdegšanas sindroms un citas ar psihoemocionāliem faktoriem saistītas arodslimības veido otru lielāko arodslimību grupu Eiropā.

"Latvijā viss ir savādāk, un arī šajā jomā. Latvijā lēni iekustas uz jaunām diagnozēm. Mūsu ārsti baidās likt izdegšanas sindromu kā diagnozi. Domāju, Latvijā ir daudz cilvēku [ar šādu sindromu] tieši darba apstākļu dēļ. Bet viņi pie mums uz centru netiek nosūtīti," stāstīja eksperte.

Gadā šāda diagnoze uzstādīta no pieciem līdz 10 pacientiem. "Daudzās valstīs ir daudz šo diagnožu, mēs it kā vēl neatzīstam," piebilda Eglīte.

Eksperte norādīja, ka darba vietā ir daudz faktoru, kāpēc cilvēks var būt izdedzis.

"Pie mums nāk pacienti, kas stāsta, ka viņus nepārtraukti testē, katru nedēļu, viņi uz darbu nāk ar nepatiku, ar pārdzīvojuma sajūtu sirdī, ka atkal pārbaudīs, vai pareizi dara darbu. Mēs paši viens otru dzenājam," viņa stāstīja.

Eglīte uzsvēra, ka ārstiem ir jāsaprot, ka cilvēkiem ir daudz pārdzīvojumu darbā, kas izraisa fizioloģiskas un psiholoģijas reakcijas, kas var novest pie saslimšanas.

"Izdegšanas sindroms ir tāda pati slimība kā pārējās slimnīcas, kas prasa nopietnu ārstēšanu," skaidroja Eglīte.

Izdegšanas sindroms ir cilvēka psihoemocionālais un fiziskais stāvoklis, kura rezultātā novērojams pilnīgs garīgo un fizisko spēju izsīkums.

Jau ziņots, ka no 7. līdz 10.oktobrim Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnika rīko dažādus Emocionālās veselības nedēļas pasākumus.