Aptauja arī liecina, ka, izmantojot vēl pēdējos gaišos rudens vakarus, katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs patlaban veic mājokļa remontu. 15% aptaujāto šogad jau ir paguvuši tikt pie jaunām, izremontētām telpām. Teju vienāds respondentu skaits mājokļa remontu veikuši pēdējo divu gadu laikā vai pirms trīs līdz pieciem gadiem (attiecīgi 16% un 17%).

Patlaban mājokli visbiežāk remontē tieši gados jauni respondenti – vairāk nekā katrs ceturtais (27,4%) respondents vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem. Savukārt teju katrs trešais (37,7%) Latvijas iedzīvotājs vecuma grupā no 46 līdz 55 gadiem mājokli ir remontējis senāk nekā pirms pieciem gadiem.

Vairāk nekā puse respondentu pārsniedz sākotnējo remontam atvēlēto budžetu

Tostarp gandrīz katrs desmitais (9,6%) aptaujātais Latvijas iedzīvotājs pēdējo reizi veiktajā mājokļa remonta laikā ir iztērējis 3001 līdz 5000 eiro. Katram ceturtajam (26,7%) respondentam remonta izmaksas bijušas 1001 līdz 3000 eiro apmērā, bet puse aptaujāto (51,7%) iekļāvušies 1000 eiro robežās. Pamatīgāku remontu veikšanai tērētas arī daudz apjomīgākas summas – 5001 līdz 10 tūkstošu eiro apmērā (6,2%) un pat virs 10 tūkstošiem eiro (6,2%).

Sievietes biežāk nekā vīrieši remonta laikā iekļāvušās 1000 eiro izmaksās. Katrs trešais (32,9%) vīrietis iekļāvies remonta izmaksās no 1001 līdz 3000 eiro, kamēr šādu summu remonts izmaksājis tikai katrai piektajai sievietei (20,8%). Teju katrs desmitais vīrietis un desmitā sieviete atzīst, ka remonts mājoklī izmaksājis no 3001 līdz 5000 eiro.

"Lai arī lielākā daļa aptaujas dalībnieku norāda, ka mājokļa remonta izmaksas seguši no saviem personīgajiem līdzekļiem, katrs desmitais respondents visās vecumu grupās atzīst, ka izmantojis bankas aizdevumu, turklāt sievietes šo iespēju ir izmantojušas biežāk nekā vīrieši," pauda "DNB bankas" Privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš.

Viņš norādīja, ka bankas aizdevums mājokļa remontam un labiekārtošanai dod iespēju ne tikai darbus veikt ātri un pēc vēlamā grafika, bet arī ietaupīt līdzekļus, iegādājoties nepieciešamos būvmateriālus vienlaicīgi un izmantojot apmēra atlaides.

Atklājot savu pieredzi, lielākā daļa aptaujas dalībnieku norādīja, ka sākotnēji plānotās izmaksas nav iekļāvušās reālajās remonta izmaksās. 15,5% atbildēja, ka remonta izmaksas ievērojami pārsniedza plānotās, savukārt 42,4% aptaujāto norādīja, ka izmaksas nedaudz, tomēr pārsniedza plānotās. 16,3% respondentu remonta gaitā izdevies precīzi iekļauties remontdarbiem atvēlētajā budžetā, bet gandrīz katram desmitajam (9,5%) aptaujātajam Latvijas iedzīvotājam pēc remonta paveikšanas bijis patīkams pārsteigums – izmaksas bijušas mazākas, nekā sākotnēji plānots.

Izmaksās precīzi izdevies iekļauties katram piektajam aptaujātajam vīrietim un katrai desmitajai sievietei. Proporcija ir apgriezta tādos gadījumos, kad izmaksas ir ievērojami pārsniegušas plānotās – šāda pieredze bijusi katrai piektajai sievietei un katram desmitajam vīrietim.

Pēc "DNB bankas" pasūtījuma aptauju 2015.gada septembrī veica pētījumu kompānija "Berg Research".