Proti, 2014.gada Saeimas vēlēšanu laikā Drošības policija ir aizturējusi virkni personu, kuras pirka vēlētāju balsis par labu deputātu kandidātam Elksniņam. Šī lieta tolaik guva plašu publicitāti. Tomēr pēc dažiem mēnešiem tas pats Elksniņš, kas jau paguvis kļūt par deputātu (neskatoties uz to, ka dažas balsis viņa labā bija pirktas) savos publiskajos paziņojumos presē jau apgalvoja, ka viņš esot ne pie kā vainīgs, ka balsis viņa labā neviens neesot pircis, un ka vispār šāda kriminālprocesa nemaz neesot bijis. Šāda Andreja Elksniņa aizmāršība jo vairāk ir dīvaina, jo pats deputāts, kā labi atcerējās no publikācijām presē Ž. Žitņikova, kriminālprocesā ieguva liecinieka statusu un ir bijis pratināts Drošības policijā. Bet acīmredzami deputāts Elksniņš pilnīgi pamatoti bija izrēķinājis, ka lielākā daļa vēlētāju it nemaz neseko deputātu dzīves gaitām, tāpat arī viņu kriminālprocesiem, tāpēc lielākajai uzticamībai deputāts pat piemeloja, ka šis process vispār nav par viņu, bet par citu deputātu no cita vēlēšanu saraksta un no citas partijas.

Elksniņš izlikās neatceramies, ka viņš ir ne tikai liecinieks šajā kriminālprocesā un labuma guvējs no citu personu noziedzīgās balsu pirkšanas Elksniņa labā, bet ka viens no apsūdzētajiem, Anatolijs Sproge, ir viņa domubiedrs, jo 2013.gadā A. Sproge kandidēja no „Saskaņas centra” saraksta Līvānos (šobrīd „Saskaņas centrs” pārtapis par sociāldemokrātisko partiju „Saskaņa”, kuru šobrīd Elksniņš par spīti visām šīm mahinācijām arī pārstāv Saeimā, būdams arī šīs partijas „Saskaņa” valdes loceklis).

Uzejot šādām politiķa gaitām un apzinoties tik fantastisku Saeimas deputāta Elksniņa nekaunību, daugavpiliete Žanna Žitņikova vērsās ar sūdzību Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Savu vēstuli viņa pamatoja ar kriminālprocesa materiāliem un Elksniņa publisko uzstāšanos daudziem citātiem.

Mēnesi vēlāk atnākusi atbilde no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas: „Pateicamies par jūsu atbildīgo attieksmi mūsu valsts un sabiedrības dzīves jautājumos, bet...”  Kā seko no Saeimas komisijas vēstules, Saeimas deputāti pieder gandrīz vai pie svēto kārtas, un acīmredzami tāpēc atmaskot deputātu melus ierindas vēlētājiem tiesību nav, bet šādas tiesības ir tikai pašiem Saeimas deputātiem. Lai apsūdzētu Saeimas deputātu melošanā, jums pašam jābūt Saeimas deputātam. Ierindas vēlētājiem gan šādu tiesību nav. Tādējādi ierindas vēlētāji sūdzēties Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā gan varot, bet tomēr viņu sūdzības un iesniegumi paliek bez izskatīšanas. Jo, kā uzsver savā atteikumā daugavpilietei Žannai Žitņikovai šīs Saeimas komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule, šādos gadījumos ierindas vēlētāju ignorēšanu stingri nosaka Saeimas kārtības ruļļa 179.panta trešā daļa.

Tomēr Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas otrā persona un vienlaikus arī pati Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule atzīmē, ka „jebkuram 12.Saeimas deputātam ir tiesības vērsties Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar rakstveida iesniegumu Saeimas kārtības ruļļa 179.panta noteiktajā kārtībā, ja viņš uzskata, ka 12.Saeimas deputāts A. Elksniņš vai kāds cits viņa kolēģis ir pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksu.”  Pati Janīna Kursīte-Pakule šīs arī viņai kā Saeimas deputātei piešķirtās tiesības izmantot negrasās un iesūdzēt Elksniņu melošanā gan nevēloties. Iespējams, tāpēc, ka kaut viņi abi ar Elksniņu pieder pie partijām antagonistēm, bet tomēr abi ir novadnieki no Latgales, kur Kursīte-Pakule ir piedzimusi, mācījās un reiz arī kandidēja, bet Elksniņš mācījās un kandidēja arī uz to pašu Saeimu. Savā atteikumā apzinīgajai daugavpilietei Janīna Kursīte-Pakule it kā norāda, ka tagad Žannai Žitņikovai būtu jāuzraksta vēstules visiem pārējiem (bez viņas, Kursītes-Pakules, un Elksniņa) Saeimas deputātiem, lai kāds no viņiem ieinteresētos par Elksniņa melošanu un vērstos ar sūdzību Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Tik sarežģītā kārtība neizskatās nejauša, drīzāk jau tā izklausās, ka Saeimas deputāti ir ieinteresēti savu melu gadījumā palikt nesodītiem, jo meli esot daļa no viņu profesijas.

Tāpēc Žanna Žitņikova ir vērsusies sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss.lv ar likumdošanas iniciatīvu, lai arī ierindas vēlētājiem būtu tiesības iesūdzēt Saeimas deputātu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, un lai arī ierindas vēlētāju sūdzības šīs Saeimas komisijai būtu pienākums izskatīt pēc būtības. Lai Saeima pievērstos Žannas Žitņikovas iniciatīvas izskatīšanas, ir jāsavāc 10 tūkstoši vēlētāju balsis.