"Arvien vairāk pieaug to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri dod priekšroku maksājumiem ar bankas karti - jau 86% Latvijas iedzīvotāju ikdienā lielākoties norēķinās neizmantojot skaidru naudu," sacīja Savicka.

Tostarp viņa atzīmēja, ka būtiskāk norēķinu paradumi ir mainījušies pilsētu iedzīvotāju vidū - ja 2013.gadā skaidras naudas norēķiniem deva priekšroku 21% pilsētnieku, tad šogad to skaits ir samazinājies līdz 16%.

Tāpat Savicka atzina, ka samērā atšķirīgi ir pircēju norēķinu paradumi atkarībā no to ienākumiem. Trešdaļa pircēju ar ienākumiem līdz 300 eiro dod priekšroku skaidras naudas norēķiniem, turpretim pircēji ar lielākiem ikmēneša ienākumiem, skaidras naudas norēķinus izvēlas ļoti reti - tikai 4% gadījumu. Turklāt tieši pircēji ar lielākajiem ienākumiem visbiežāk, proti, 67% gadījumos ir saskārušies ar situāciju, kad ir jāatsakās kaut ko iegādāties tirdzniecības vietā, kurā nav pieejami bezskaidras naudas norēķini.

"Patērētāja paradumi faktiski ir uzdevums uzņēmējiem piedāvāt saviem klientiem bezskaidras naudas norēķinus. Paredzams, ka ar laiku šis spiediens no patērētāju puses kļūs arvien izteiktāks un, ja pakalpojuma sniedzējs nepiedāvās iespēju norēķināties elektroniski, viņš riskē zaudēt daļu savu potenciālo klientu. Un tieši pretēji – sākot piedāvāt elektroniskos norēķinus, apgrozījumu var audzēt līdz pat trim reizēm, liecina mūsu dati," sacīja "Swedbank" Naudas plūsmas un e-produktu daļas vadītāja Beāte Krauze.

Aptauja veikta 2015.gada augustā, sadarbībā ar "OmnicomMediaGroup", internetā aptaujājot 726 Latvijas iedzīvotājus.