Tas nozīmē, ka arī Latvijas valdības sēdei, kurā tiktu lemts par šo jautājumu, jābūt līdz 22.septembrim. Iepriekš bija plānots, ka valdība par bēgļu jautājumu varētu lemt vien 29.septembrī.
Premjere atzina, ka ES līmenī pieņemtais lēmums par bēgļu jautājumu jebkurā gadījumā būs Latvijai saistošs - neatkarīgi no tā, kāda būs Latvijas valdības lēmuma, un Latvijas nostāja šajā gadījumā "ir tikai attieksmes jautājums".
Straujuma pauda cerību, ka valdība nobalsos par 776 bēgļu uzņemšanu, un tādējādi Latvija nekļūs par vienīgo valsti, kas atsakās solidarizēties ar citām ES valstīm, piemēram, Itāliju un Grieķiju.
"Nevaram sēdēt pie viena galda un ēst labākos ēdienus, prasot, lai par visu maksā citu valstu nodokļu maksātāji," sacīja Straujuma.
Savukārt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" Straujuma trešdien atzina, ka atsevišķi ministri gan no ZZS, gan arī Nacionālās apvienības viņai pauduši, ka valdības sēdē varētu atbalstīt 776, nevis tikai 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā. Vienlaikus viņa nevēlējās atklāt, kuri ir bijuši šie ministri.
Premjere uzsvēra, ka iekšlietu ministrs 22.septembrī dosies uz minēto sanāksmi, un uz to laiku viņam jābūt konkrētai Latvijas valsts pozīcijai.
"Bēgļus mēs dabūsim jebkurā gadījumā. Ar savu nostāju mēs tikai parādīsim, vai esam kopā ar pārējām ES valstīm," sacīja Straujuma.
Bēgļu jautājumu Straujuma trešdien plāno apspriest arī ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pavasarī, pēc traģēdijām Vidusjūrā, aktualizējās jautājums par bēgļu uzņemšanu. ES tieslietu un iekšlietu ministri vienojās par 40 tūkstošu bēgļu uzņemšanu, no kuriem 250 bēgļu labprātīgi izlēmusi pieņemt Latvija.
Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu, Iekšlietu ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kurā iesaistīti vairāku ministriju, pašvaldību un citu organizāciju pārstāvji.
Reaģējot uz bēgļu pieplūdumu, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers septembrī nāca klajā ar jaunu plānu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāuzņem papildus 120 tūkstoši bēgļu. Latvijas augstākās amatpersonas paziņoja, ka valsts ir pret obligātām kvotām, taču par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu koalīcijai nav izdevies vienoties, kā rezultātā valstij šajā jautājumā pagaidām nav nacionālās pozīcijas.
Pirmdien, 14.septembrī, Briselē ES tieslietu un iekšlietu ministri panāca principiālu vienošanos par papildus 120 tūkstošu bēgļu uzņemšanu. Vienlaikus ministri nevienojās par obligātām bēgļu kvotām, ko paredz Junkera plāns. Pret obligātām bēgļu kvotām iebildumus izteikušas vairākas ES valstis, tostarp tā dēvētā Višegradas grupa.
Amatpersonas paudušas, ka šajā situācijā Latvija ir nokļuvusi starptautiskā izolācijā un ir apdraudēta pārējās Eiropas solidaritāte attiecībā uz Latvijas vajadzībām, piemēram, atbalstu drošības jautājumos, vai ES struktūrfondu sadalē.
Koalīcijā ietilpstošās partijas ZZS un NA pauž noraidošu pozīciju pret papildu bēgļu uzņemšanu. Pretējās domās ir koalīcijas valdošā partija "Vienotība", kas atbalsta solidaritātes izrādīšanu citām ES dalībvalstīm, uzņemot papildu bēgļus.
Vienlaikus izskanējis, ka Vācija varētu atbalstīt finansējuma samazinājumu dalībvalstīm, kuras iebilst pret bēgļu kvotām. Savukārt EK noraidījusi šādu iespēju.
ES robežsardzes kontroles aģentūra "Frontex” aplēsusi, ka šā gada pirmajos astoņos mēnešos savienības robežas šķērsojuši vairāk nekā 500 tūkstoši migrantu. Aģentūra gan pieļauj, ka daļa no tiem varētu būt saskaitīti divreiz. Lielāko bēgļu spiedienu izjūt Grieķija, Itālija un Ungārija.
Reaģējot uz bēgļu krīzi, atsevišķas ES valstis atjaunojušas robežkontroli.