Ņemot vērā, cik nozīmīgs ir likumprojekts par tautas vēlētu prezidentu, Saeima to 18.decembrī nodeva vērtēšanai visām komisijām. Neapšaubāmi, daļā sabiedrības ir pieprasījums pēc tautas vēlēta prezidenta, bet ikviens grozījums Satversmē prasa kvalitatīvu diskusiju – tā atbildīgās Juridiskās komisijas vadītājs pamato, kāpēc konceptuāla izšķiršanās komisijā tiks pieņemta februārī. Bet arī pozitīva atbilde būs tikai starpposms.

„Šeit tālākais virziens varētu būt tāds – ja mēs redzam, ka Saeimā ir vairākums, kas atbalsta idejas par tautas vēlēta prezidenta ieviešanu, tad tā diskusija pāriet nedaudz citā ciklā. Proti, tad tiek aicināti arī eksperti, kas piedalās šajās diskusijās un palīdz arī ar savu padomu un no sabiedrības viedokļa šo regulējumu gan izstrādāt, gan vēlāk nodot Saeimai pieņemšanā,” skaidro Bērziņš.

Regulējumā arī precīzi jāiestrādā prezidenta kandidātu izvirzīšanas kārtība, priekšvēlēšanu kampaņu finansēšana un citas procedūras. Likumprojekta autori ir opozīcijā esošā partija “No sirds Latvijai”. Tās pārstāvis Ringolds Balodis Juridiskās komisijas lēmumā nesaskata procesa vilcināšanu: „Šodienas viedoklis bija ļoti prātīgs, jo pašām partijām ir jāizšķiras, ko tad tās tālāk dara. Es domāju, ka mēs esam apmierināti, jo kā opozīcijai mums iespējas ir ļoti ierobežotas, un mēs savā ziņā esam piespieduši runāt pozīcijas partijas ne tikai no vairākuma un spēka pozīcijām, bet no tā, vai tiešām šo jautājumu skatīt vai nē.”

Diskusijas gaidāmas arī partiju iekšienē.

Jebkurā gadījumā, nākamo Latvijas prezidentu šogad vēl noteikti vēlēs Saeima. Bet paliek atklāts jautājums, vai tautas vēlēta prezidenta institūtu varētu izveidot nākamajos četros gados.