Viņa pauda, ka pašreizējā situācijā uzņēmēji meklē darbaspēku, un papildu 700 cilvēkus nevar uzskatīt par tik lielu darba meklētāju daudzumu, kas varētu mainīt situāciju darba tirgū.

"Jautājums ir par to, kāda būs šo cilvēku kvalifikācija un valodas zināšanas. Svarīgi saprast, vai tas, ko šie cilvēki māk darīt, ir tas, kas vajadzīgs darba devējiem. Tāpat imigrantiem vienmēr ir problēmas ar valodu zināšanām - vajag, lai viņi saprastu, ko darba devējs no viņiem vēlas. Par visiem šiem aspektiem mums šobrīd nav nekādu zināšanu," uzsvēra Kalvāne.

Tāpat NVA vadītāja uzsvēra, ka pašreizējā darba likumdošana Latvijā NVA nemaz neļauj piedāvāt darbu cilvēkiem, kuri nav ieguvuši bēgļa statusu. Lai tas būtu iespējams, nepieciešams mainīt normas likumos, kas regulē atbalsta sniegšanu bezdarbniekiem.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, uzrunājot Eiropas Parlamentu, rosinājis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 tūkstošus patvēruma meklētāju. Tostarp Junkers izteica aicinājumu dalībvalstīm nodrošināt to, ka patvēruma meklētājiem būs tiesības strādāt tajās ES dalībvalstīs, kurās viņi atrodas, jau no pirmās dienas.

Latvijas amatpersonas savukārt vairākkārt izteikušās, ka obligātās bēgļu kvotas neatbalstīs. Iepriekš Latvija vienojās par brīvprātīgu 250 bēgļu uzņemšanu. Saskaņā ar Junkera plānu, Latvijai papildus varētu nākties uzņemt aptuveni 500 patvēruma meklētāju.