Viņa norādīja, ka valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības vairākos jautājumos saistībā ar valsts nākamā gada budžetu, tostarp par neapliekamā minuma palielināšanu, diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu un tā saukto solidaritātes nodokli, kas pēc būtības atceltu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) griestus (2015.gadā noteikti 48 600 eiro apmērā), ieņēmumu daļu, kas pārsniedz slieksni, apliekot ar nodokli, ienākumi no kura nonāktu valsts pamatbudžetā.

Vienlaikus premjere minēja, ka domstarpības ir arī par minimālās algas kāpumu nākamgad. To plānots celt līdz 367 (Labklājības ministrijas piedāvājums) vai 370 eiro (Finanšu ministrijas piedāvājums). Tiesa gan, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība cerēja uz lielāku attiecīgā sliekšņa pieaugumu, savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija vēlējās pēc iespējas mazāku vai vispār nekādu minimālās algas kāpumu nākamgad.

Tikmēr finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") pēc sēdes žurnālistiem uzsvēra - lai arī lielākā daļu papildu līdzekļu nākamā gada budžetā tiks novirzīti aizsardzībai un drošībai, pateicoties neapliekamā minimuma celšanai un diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, katrs Latvijas iedzīvotājs nākamgad izjutīs pozitīvu efektu.

Valdībai ar sociālajiem partneriem nav vienprātības arī par iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazināšanu no 23% līdz 22%, ko paredz likums, bet valdība nolēmusi neīstenot.

Gala lēmumu par minimālās algas apmēru pirmdien pieņems valdība ārkārtas sēdē. Pirms tam paredzētas koalīcijas partiju sadarbības padomes sēde.

Minimālā alga šogad Latvijā ir 360 eiro mēnesī.