Pētījums uzsākts 2014.gada jūnijā, tā mērķis bija izvērtēt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neiegūst arodu (NEET jaunieši), profilu un aktivizācijas iespējas. Pētījums sniedz plašu informācija par jauniešu situāciju Latvijā.

Jaunzeme atzīmēja, ka OECD veiktais pētījums ir spēcīgs arguments turpmākai darbībai.

Pētnieki tostarp konstatējuši, ka reformas, kas īstenotas, LM sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), ir devušas vajadzīgo rezultātu - profesionālās izglītības pievilcīgums ir kļuvis lielāks, viņa norādīja.

LM valsts sekretāre vērsa uzmanību uz jauno sieviešu, kuras par māmiņām kļuvušas vēl, mācoties skolā, nespēju integrēties darba tirgū un iegūt lielāku izglītību par pamatskolas.

"Sabiedrība parasti redz, ka neaktīvie ir pārsvarā vīrieši, bet pētījums parādīja, ka tās ir sievietes - jaunās māmiņas," viņa teica.

Tāpat pētījumā secināts, ka ir nepieciešamas reformas invaliditātes jomā, jo Latvijā bez darba ir daudz jaunu vīriešu, kuriem ir veselības problēmas vai noteikta invaliditāte. Konstatēts, ka šobrīd šai sabiedrības grupai netiek piedāvāti pareizie pakalpojumi, lai viņiem palīdzētu iegūt darbu un izglītību.

Pētnieki arī atklājuši, ka bieži vien pašvaldību iestādes savā starpā nesarunājas, tādēļ nav iespējams atrisināt daudz problēmu un palīdzēt jauniešiem. LM valsts sekretāre sacīja, ka turpmāk jāstrādā pie tā, lai palielinātu sociālo darbinieku un Nodarbinātības valsts aģentūras konsultantu skaitu.

OECD pētījuma sākotnējos rezultātus Latvija izmantos jaunas atbalsta programmas jauniešu, kuri nemācās un nestrādā, izstrādei Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras īstenotajā projektā "Proti un dari". Tā īstenošana plānota sadarbībā ar pašvaldībām. Priekšlikumus izskatīs "Jauniešu garantijas" konsultatīvā padome.

Vienlaikus ar Latviju pētījumi par jauniešu situāciju darba tirgū notiek arī Austrālijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Japānā.