"Mums [Latvijai] nav rīcības plāna un es ceru, ka šajā situācijā, spriežot par brīvprātīgi uzņemamo bēgļu skaitu, mēs tādu rīcības plānu sagatavosim. Attiecībā uz pašvaldībām - problēma pārceļas uz pašvaldībām. Cilvēki dzīvo konkrētā vietā, viņiem ir jānodrošina bērniem izglītība, sociālā palīdzība, valodas apmācības. Piemēram, Zviedrijā valsts tērē 90 tūkstošus eiro vienam bēglim, lai šos pasākumus varētu īstenot," teica Jaunsleinis.
LPS vadītājs arī norādīja, ka Latvijas pašvaldības izvērtē praktiskos aspektus, kas tām ir nepieciešams, lai bēgļus uzņemtu. "Viena lieta ir sabiedrības emocijas - pieņemt, nepieņemt. Otra lieta ir tīri praktiski jautājumi, kas jārisina, kad cilvēki šeit praktiski ierodas," sacīja Jaunsleinis.
Viņš arī atzina, ka šobrīd pašvaldībām nav priekšstata par to, cik daudz bēgļu uzturēšana tām izmaksātu. Jaunsleinis arī uzsvēra, ka pašvaldībām pašām nepietiek līdzekļu, lai šādus jautājumus varētu atrisināt, īpaši situācijā, ja bēgļu skaits palielinātos. LPS vadītājs arī norādīja, ka pašvaldības apzinās to, cik bēgļu uzturēšana tām izmaksās un kādas ir to iespējas. "Mums ir atklāti jāpasaka, ka ir liels nezināmais par visu. Kamēr vēl ir laiks - mums ir jāsagatavojas un tas mūs pasargātu no lielākām problēmām," teica Jaunsleinis.