"Ir vēl daži risināmi jautājumi, taču es neteiktu, ka tie ir ļoti "nāvējoši" budžetam, bet noteikti būs diskusijas valdības ministru starpā un ministriem būs sava pārliecība," stāstīja Straujuma.

Viņasprāt, šobrīd par budžeta jautājumiem nav asu pretnostatījumu koalīcijas partiju starpā. "Partijas un koalīcija grib pieņemt budžetu, līdz ar to mēs iesim soli pa solim uz priekšu," teica Straujuma.

Premjere stāstīja, ka plānots līdz 1.septembrim vienoties par visiem budžeta jautājumiem politiskā līmenī, pēc tam budžetu sagatavos tehniski, lai 30.septembrī to varētu iesniegt Saeimā.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka koalīcijas izveidotai darba grupai, kas strādājā ar valsts nākamā gada budžeta jautājumiem, izdevies rast papildu ieņēmumus vairāk nekā 130 miljonu eiro apmērā nākamgad. Tostarp darba grupa vienojusies par nelielu akcīzes nodokļa pieaugumu degvielai - benzīnam un gāzei trīs eiro centi par litru un dīzeļdegvielai - viens eiro cents. Budžetā tas papildu dos 12,5 miljonus eiro.

Tāpat ir vienošanās par sociālā nodokļa griestu atcelšanu algām virs 4000 eiro mēnesī, kas palielinās ieņēmumus par 40,9 miljoniem eiro, un valsts kapitālsabiedrību peļņas izmaksu dividendēs 90% apmērā, kas budžetā dos papildu 27 miljonus eiro. Gaidāms arī plānotais palielinājums akcīzei alkoholiskajiem dzērieniem triju miljonu eiro apmērā valsts budžetā. Savukārt elektronisko cigarešu akcīzes nodokļa palielinājums dos papildu pusmiljonu eiro.

Plānots, ka nākamā gada valsts budžeta projekts Saeimā tiks iesniegt 30.septembrī. Valdība lēmusi, ka nākamgad valsts budžeta deficīts nedrīkstēs pārsniegt 1% no iekšzemes kopprodukta. Nākamā gada budžeta prioritātes noteiktas aizsardzība, iekšējā drošība, veselība un izglītība.