Eiropas lietu komisija pirmdien turpināja piektdien sākušos sēdi, jo piektdien nebija kvoruma lēmuma pieņemšanai. Komisijas sēdē piedalījās FM Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Par aizdevuma piešķiršanu Grieķijai pirmdien bija sasaukta ārkārtas koalīcijas partiju sadarbības padomes sēde, kā arī valdības ārkārtas sēde.

Jau ziņots, ka valdība ārkārtas sēdē aiz slēgtām durvīm apstiprināja Latvijas pozīciju attiecībā uz starptautisko aizdevumu Grieķijai.

Valdības ārkārtas sēde tika sasaukta, jo ir nepieciešams apstiprināt mandātu Latvijas pārstāvim, lai pirmdien piedalītos Eiropas Savienības Padomes ierosinātajā rakstiskajā procedūrā un šā gada 19.augusta Eiropas Stabilitātes mehānisma valdes un direktoru padomes sēdē balsotu par lēmumiem, kas nepieciešami, lai uzdotu Eiropas Komisijai (EK) parakstīt saprašanās memorandu ar Grieķiju un izmaksāt tai pirmo maksājumu.

Lai pieņemtu lēmumu par palīdzības programmas piešķiršanu Grieķijai, nepieciešams visu Eiropas Savienības (ES) valstu atbalsts.

Latvijas pozīcija sarunās par starptautisko aizdevumu Grieķijai 86 miljardu eiro apmērā, kas ir trešā finansiālās palīdzības programma šai valstij kopš 2010.gada, paredz konservatīvu nostāju. Latvija sarunās ietur līdzīgu pozīciju kā Vācija, Austrija, Nīderlande, Somija un abas pārējās Baltijas valstis.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji piektdien Saeimas deputātiem ziņoja par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic Grieķijai, lai stabilizētu situāciju, un nepieciešamajiem lēmumiem Grieķijas makroekonomiskās korekcijas programmas noslēgšanai. FM Fiskālās politikas departamenta direktors Sakss deputātiem norādīja, ka galvenais aizdevuma programmas Grieķijai mērķis ir palīdzēt valstij atgriezties finanšu tirgos, lai nodrošinātu Grieķijas valsts parāda līmeņa ilgtspēju.

Vairāki deputāti komisijas sēdē piektdien pauda bažas par Grieķijas spēju stabilizēt ekonomiku, panākt iekšzemes kopprodukta izaugsmi un īstenot aizdevuma programmas nosacījumus.