Viņš norāda, ka Latvijas IKP 2015.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni, izslēdzot sezonalitāti, ir pieaudzis par 1,2%, kas ir pēdējā laika straujākais IKP pieaugums ceturkšņa laikā - pēdējo reizi tik straujš ekonomikas pieaugums ceturkšņa laikā bija vien 2013.gadā.

"Latvijas Bankas operatīvie prognozēšanas modeļi ceturkšņa laikā norādīja uz to, ka izaugsme varētu būt visai strauja. Otrajā ceturksnī labi rezultāti bija vērojami apstrādes rūpniecībā, kas arī noteica IKP salīdzinoši straujo izaugsmi. Arī enerģētikas izlaide pēc ārkārtīgi neveiksmīgā pirmā ceturkšņa nedaudz atkopās," sacīja Kasjanovs.

Vienlaikus viņš arī atzīmēja, ka, protams, kā galvenais panākuma avots kārtējo reizi jāmin "KVV Liepājas metalurga" faktors - tieši šā gada otrajā ceturksnī ir redzams tā darbības sākšanas lielākais efekts, kas tādējādi pozitīvi ietekmēja gan apstrādes rūpniecības izlaides apmēru, gan IKP.

Tāpat Kasjanovs minēja, ka arī ķīmisko vielu ražošanā ir bijis viens lielāks gatavās produkcijas sūtījums, kas nodrošināja apstrādes rūpniecības izlaides pieaugumu aprīlī.

Savukārt IKP izaugsmi, pēc Latvijas Bankas ekonomiste teiktā, ierobežoja vājāks transporta nozares sniegums – ostu un dzelzceļa darbības rādītāji joprojām neiepriecināja. Arī ziņas, kas nāk no būvniecības nozares, galvenokārt liecina par labākajā gadījumā neaugošu nozares izlaidi.

"Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka šā gada IKP iznākums būs tuvs iepriekš prognozētajam - 2%. Lai arī otrā ceturkšņa rezultāts ir vērtējams kā ļoti labs un tas, iespējams, varētu nodrošināt dažas desmitdaļas augstāku IKP šajā gadā, tomēr ir jāņem vērā, ka to ir noteikuši vienreizēji faktori apstrādes rūpniecības nozarē. Diezin vai turpmākajos ceturkšņos atradīsies tādi faktori, kas spēs uzturēt IKP izaugsmi tik augstā līmenī. Drīzāk otrādi - ir iespējami kādi negatīvi pavērsieni. Piemēram, nav noslēpums, ka piensaimnieki un zivjrūpnieki šobrīd piedzīvo ne tos labākos laikus. Savukārt "KVV Liepājas metalurga" rūpnīcas turpmākā darbība joprojām ir miglā tīta. Tāpat nevar izslēgt situācijas pasliktināšanos attiecībā uz Krieviju. Pēdējo nedēļu Krievijas rubļa vērtība atkal pakāpeniski sākusi mazināties, kā arī nevar izslēgt jaunu sankciju ieviešanu. Tajā pašā laikā ir arī daži pozitīvi faktori, ko vērts pieminēt. Tā kā atalgojuma kāpums joprojām saglabājas salīdzinoši straujš, tas dod "degvielu" iekšējā pieprasījuma pieauguma uzturēšanai. Jautājums gan paliek atklāts par to, cik ilgi atalgojuma kāpums turpinās augt bez noturīgas eksporta un produktivitātes izaugsmes," sacīja Kasjanovs.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijas IKP šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 2,7%, salīdzinot ar 2014.gada attiecīgo laika periodu. Savukārt, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas ekonomika 2015.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada otro ceturksni, augusi par 2,6%.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni IKP apmērs, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, ir palielinājies par 1,2%.

Precizēti un izvērsti 2015.gada otrā ceturkšņa IKP dati tiks publicēti 31.augustā.