"Analīžu rezultāti būs rīt, bet analīzes nav tās, kas parādīs, kurš ir tieši vainīgs, kurš uzņēmums ir novadījis paaugstināta piesārņojuma satura notekūdeņus attīrīšanas iekārtās, bet analīzes parādīs, cik slikti ir bijis," teica Koļegova.

Notikušo Šlokenbekā viņa nosauca par ekoloģisko katastrofu.

"Iepriekšējos gadus ir bijis tā, ka šī robeža nav tikusi pārkāpta. Šogad šī robeža ir pārkāpta, faktiski tajā vietā es to sauktu par ekoloģisko katastrofu. Tas, kas ir jāizdara - jānodrošina, lai paaugstināts piesārņojums nevarētu nonākt komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, un tā ir šī priekšattīrīšanas izbūve," stāstīja VVD pārstāve.

VVD vēlreiz pārbaudīs riskantās vietās, kas Latvijā ir, lai nodrošinātu, ka priekšattīrīšana notiek.

"Šādas situācijas notiek ārkārtīgi reti. Šī vieta ļoti labi ilustrē to situāciju, kas mums Latvijā ir, ka normatīvie akti nosaka, ka visiem ražošanas uzņēmumiem jābūt priekšsattīrīšanām, bet tas ne visos gadījumos ir. Tas prasa līdzekļus, kas nenes atpakaļ peļņu. Bet pamatatbildība ir tiem komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apsaimniekotājiem, kuri šos notekūdeņus pieņem. Noslēdzot līgumu, ir jānodrošina arī pietiekama uzraudzība," teica Koļegova.

Viņa prognozēja, ka ezerā ekosistēma varētu atjaunoties nākamgad.

Jau ziņots, ka Tukuma novada dome piektdienas vakarā nolēma izsludināt ārkārtas situāciju saistībā ar piesārņojumu ezerā līdz 20.jūlijam. Valsts vides dienesta pārstāve Jūlija Ņikitina aģentūrai BNS iepriekš pastāstīja, ka uzņēmumiem notekūdeņu izplūdes jauda būs jāsamazina par 30%, tādejādi atslogojot darbu attīrīšanas iekārtām un ļaujot tajā mītošajām labajām baktērijām un aļģēm atjaunoties. No ezera piektdienas rītā bija izceltas četras tonnas beigtu zivju.