Saskaņā ar tiem lielāks nekā mūsu valstī iedzīvotāju skaita kritums pērn bijis vien Kiprā (-12,9‰) un Grieķijā (-8,4‰), bet nedaudz mazāks tas reģistrēts Lietuvā (-7,6‰).

Savukārt mazākais iedzīvotāju skaita kritums ES dalībvalstīs pērn reģistrēts Polijā (-0,3‰), Spānijā (-1,6‰) un Igaunijā (-1,9‰).

Kopumā iedzīvotāju skaits pērn saruka 12 ES dalībvalstīs, bet 16 valstīs tas pieauga. Lielākais iedzīvotāju skaita kāpums pagājušā gada laikā reģistrēts Luksemburgā (+23,9‰), Zviedrijā (+10,6‰), Maltā (+9,3‰), Austrijā (+9,1‰) un Dānijā (+7,5‰).

ES kopumā iedzīvotāju skaits pērn pieauga par nedaudz vairāk kā vienu miljonu cilvēku (+2,2‰), un 2015.gada 1.janvārī blokā dzīvoja 508,2 miljoni cilvēku pretstatā 506,9 miljoniem cilvēku pagājušā gada pirmajā dienā.

Gada laikā ES piedzima 5,1 miljons mazuļu, bet mūžībā aizgāja 4,9 miljoni cilvēku, kas nozīmē, ka ES pērn bijis pozitīvs dabiskais pieaugums par 0,2 miljoniem cilvēku, kas ir uz pusi vairāk nekā 2013.gadā. Pārējās izmaiņas iedzīvotāju skaitā ES galvenokārt veicina migrācija.

Visvairāk iedzīvotāju no ES dalībvalstīm dzīvo Vācijā (81,2 miljoni), kam seko Francija (66,4 miljoni), Lielbritānija (64,8 miljoni) un Itālija (60,8 miljoni), kas kopā veido vairāk nekā pusi no ES iedzīvotāju skaita.

Latvijas iedzīvotāji - 1,9861 miljons - pērn veidoja 0,4% no ES kopējā iedzīvotāju skaita pretstatā 0,5% 1995.gadā. Igaunijā 1.janvārī dzīvoja 1,3133 miljoni cilvēku, kas bija 0,3% no ES kopējā iedzīvotāju skaita - tikpat, cik pirms 20 gadiem. Savukārt Lietuvā dzīvoja 0,6% ES iedzīvotāju jeb 2,9213 miljoni, bet to īpatsvars ES iedzīvotāju struktūrā bija par 0,2 procenta punktiem mazāks nekā 1995.gadā.