Rīgas Austrumu slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova stāsta, ka gadījums ar bezpajumtnieku, kurš slimnīcā gada laikā pabijis 95 reizes, nebūt nav vienīgais. Katru diennakti Austrumu slimnīcā nonāk vismaz desmit bezpajumtnieki, kuriem ir alkohola intoksikācija.

Tā paša bezpajumtnieka aprūpe valsts budžetam ir izmaksājusi vairāk nekā 13 tūkstošus eiro. Austrumu slimnīcā saka, ka šo summu slimnīcai neviens neapmaksā - tā tiek novirzīta uz pacientu parādu kopsummu, kas sasniedz 3,5 miljonus eiro. Par to ir informēta arī Saeima, taču valstij nav mehānismi, kā šos parādus segt.

Runājot par cilvēkiem, kuri visbiežāk pamet slimnīcu, nesamaksājot par tās sniegtajiem pakalpojumiem, Potetinova skaidro, ka visbiežāk tie ir mazturīgie - pensionāri, kā arī studenti. Taču bieži tie ir arī bezpajumtnieki. Slimnīcas pārstāve saka, ka nav saprotams, kādēļ cilvēks, kuram būtu jābūt atskurbtuvē, nonāk slimnīcā. Lai arī tā tam nevajadzētu būt, slimnīca vienmēr palīdz arī šiem cilvēkiem.

VARAM Pašvaldību departamenta direktora vietnieks Arnis Šults portālam pastāstīja, ka pēc būtības atskurbtuvju sistēma «izgaisa» neilgi pēc neatkarības atjaunošanas. 1991.gadā tika lemts, ka no toreiz vēl LPSR milicijas atskurbtuves ir jānodod kādām veselības aizsardzības iestādēm - tika skatīts jautājums par nepieciešamā ārstēšanās režīma piemērošanu alkoholiķiem, lai nerastos situācija, ka šīm personām būtu nepieciešams pastāvīgs valsts apmaksāts atskurbšanas pakalpojuma serviss, taču tas nonāca pašplūsmā.

Pašlaik ir deviņas pašvaldības, kurās izveidotas atskurbtuves, un to uzturēšanas līdzekļi tiek daļēji dotēti no valsts, taču atskurbtuvju izveide daudzām pašvaldībām nav aktuāla, jo tajās ir pārāk maz cilvēku, līdz ar to arī izmaksas lielākas.

Pašlaik atskurbtuvju trūkuma dēļ alkohola reibumā esošos cilvēkus nogādā slimnīcās, ir saprotams, ka tas nedrīkst būt pastāvīgs serviss, kad nepārtraukti cilvēki tur atgriežas vienu un to pašu problēmu dēļ. Ministrijā norāda, ka ar šiem cilvēkiem kaut ko būtu jādara, bet līdzekļu trūkuma dēļ ir grūti atrast kādus risinājumus.

Tieši tādēļ VARAM piedāvā pagaidu risinājumu - izvietot atskurbšanas telpas valsts lielākajās pilsētās (bijušajos rajonu centros), kas būtu visekonomiskākais un efektīvākais variants. Tiek norādīts, ka atskurbšanas telpu ierīkošanas un uzturēšanas finansējums jāparedz valsts budžetā, jo kā jau tika minēts, normatīvie akti nenosaka, ka atskurbināšanas funkcija no valsts tiešās pārvaldes struktūrām būtu nodota (decentralizēta) pašvaldībām un tām būtu pienākums izveidot un uzturēt atskurbšanas telpas, kā arī nelielajās pašvaldībās nav nepieciešamība veidot atskurbtuves.

Šults gan norāda, ka vienotas sistēmas izveidošana valstij izmaksās lielus līdzekļus, kādu pašlaik neesot. Līdz ar to nākas secināt, ka, ja netiks realizēts pat pagaidu risinājums, tad arī slimnīcām būs lielāka slodze tā «kontingenta» dēļ, kas slimnīcā nonāk alkohola reibumā. Tāpat ir jāturpina diskusijas par lielas atskurbtuves izveidi Rīgā, kurā būtu pieejams arī kvalificēts medicīniskais personāls, tādējādi atslogojot slimnīcu darbu.