Viņa arī skaidroja, ka Grieķijā notikušā referenduma rezultāts pārējiem eiropiešiem liekas kā skaidra atbilde, ka valsts izstājas ne tikai no eirozonas, bet arī no pašas ES.

«Tomēr, ja ieskatās ES esošajos līgumos un normatīvajos aktos, nepastāv procedūra, kā valsts var izstāties. To var izlemt tikai pati valsts, piemēram, sākot drukāt kādu aizstājējnaudu,» skaidroja Kalniete. Viņa arī sacīja, ka eirozonas pamešana automātiski gan nenozīmē arī pašas ES atstāšanu, par piemēru minot vairākas valstis, kuras ir ES, bet pašlaik nelieto eiro.

«Pašlaik lielākais jautājums ir tāds - kas notiks ar Grieķijas finansēm, jo Grieķijai Eiropas Centrālajai bankai (ECB) 20.jūlijā jāatmaksā 3,5 miljardi eiro. Ja Grieķija to nespēs, ECB var pārtraukt sniegt atbalstu grieķu bankām, kas nozīmētu Grieķijas finanšu sektora sabrukšanu. Pagaidām tas ir lielākais risks,» skaidroja deputāte, kura aptuveni pirms nedēļas aktuālo situāciju Grieķijā pārrunājusi arī ar Eiropas Komisijas (EK) viceprezidentu eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdi Dombrovski (V).

Tāpat Kalniete skaidroja, ka «muļķīgās runas», ka balsojums dos spēcīgākas sarunu pozīcijas, ir pilnīgi nepamatoties. «Gluži otrādi, viņiem nav skaidra sarunu priekšstata, jo viņi jau paziņojuši, ka nepieņems reformas. Vienīgais - ES intensīvi būs jādomā par humānās palīdzības programmām, jo mēs nevarēsim noskatīties, kā postā iet Grieķijas tauta,» uzsvēra deputāte.

Savukārt, runājot par to, ka Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis negaidīti paziņojis par atkāpšanos no amata, neskatoties uz valdības spēju svētdien notikušajā referendumā iegūt valsts iedzīvotāju atbalstu pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, Kalniete norādīja, ka situāciju pārsvarā nosaka Grieķijas partija «Syriza», plašais politiskais spektrs, kā arī «infantilās zināšanas par ekonomiku, monetārajām lietām, kā arī valsts pārvaldi».

Kalniete gan prognozēja, ka turpmākās sarunas nebūs īsas, jo pirmajās sarunu procedūrās bija liela vēlme iziet no strupceļa, un tolaik Grieķijā sākās augšupeja. «Tagad valsts jau ir atkritusi atpakaļ,» sacīja deputāte.

Jau vēstīts, ka svētdien referendumā 61,31% grieķu nobalsoja pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par «ilgtspējīgu risinājumu».

Ciprs paziņoja, ka ir gatavs turpināt sarunas, bet atzina, ka viegla risinājuma nebūs.

Daudzi Eiropas politiskie līderi pirms referenduma izteicās, ka balsojums būtībā ir ne tikai par kreditoru priekšlikumiem, bet par Grieķijas dalību eirozonā.

Lai apspriestu Grieķijas referenduma rezultātus, šodien Parīzē plāno tiksies Francijas prezidents Fransuā Olands un Vācijas kanclere Angela Merkele. Savukārt otrdien pirms eirozonas līderu samita Briselē gaidāma arī eirozonas finanšu ministru sanāksme, bet eirozonas finanšu ministru vietnieki tiksies jau šodien.

Merkele un Olands jau svētdienas vakarā pa telefonu apsprieda referenduma rezultātus, atklāja Merkeles birojs, piebilstot, ka abi līderi bijuši vienisprātis, ka «grieķu tautas balsojums ir jārespektē».

EK prezidentam Žanam Klodam Junkeram šorīt plānota telefonkonference ar ECB prezidentu Mario Dragi, Tusku un Deiselblūmu. Tāpat Junkeram šovakar un rīt paredzētas arī konsultācijas ar eirozonas dalībvalstu līderiem un ES institūciju vadītājiem, atklāja EK.

Tikmēr Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs paziņojis, ka ES tagad vajadzētu sākt apspriest iespējamo humāno palīdzību Grieķijai. Viņš arī pauda skepsi par Grieķijas valdības solījumiem, ka pēc kapitāla plūsmas kontroles pasākumiem nedēļas garumā bankas pirmdien vai otrdien spēs atvērt savas durvis.