Periodā, kad sabiedrībā ir kļuvis aktuāls jautājums par bēgļu uzņemšanu no vairākām Āfrikas valstīm, apspriestāks kļuvis arī viens no neizbēgamās globalizācijas aspektiem - multikulturālisms. Daudzās pasaules valstīs, kā ASV, Lielbritānija, Vācija u.c., iedzīvotāji jau ir pieraduši pie etniskās daudzveidības, tādēļ brīvi pieņem citu cilvēku atšķirības. Arvien vairāk integrējoties Eiropas Savienībā un pastiprinot sadarbību ar ārzemēm, pieaug arī etniskā daudzveidība Latvijā. Tas, vai multikulturālisms veicinās valsts izaugsmi vai vēl vairāk sadrumstalos Latvijas sabiedrību, ir atkarīgs no jauniešu attieksmes, jo izglītoti jaunieši ar pozitīvu attieksmi būs spējīgi nākotnē izmantot ieguvumus no multikulturālisma.

Pretēji daudzu cilvēku bažām multikulturālisms paredz katras kultūras saglabāšanu, cienot tās vēsturi, valodu, tradīcijas un vērtības. Multikulturālisma galvenais kultūru kopdzīves modelis ir integrācija, kad dažādu kultūru pārstāvji iemācās pieņemt viens otra kultūru un sadzīvot, efektīvi strādājot un komunicējot kopā, tajā pašā laikā saglabājot savu kultūru, tas ir, neasimilējoties. Multikulturālisms palīdz atrisināt dažādas komunikatīvas problēmas valstī. Vēl viens ne mazāk svarīgs ieguvums, ko sniedz multikulturālisms, ir ekonomiskais, kas saistīts ar to, ka kulturāli daudzveidīgas darba grupas spēj būt produktīvākas.

Multikulturālisms šajā pētījumā tika apskatīts kā komunikācijas vide, kurā viens otram līdzās uzturās dažādu kultūru pārstāvji. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir Latvijas jauniešu attieksme pret multikulturālismu. Lai to panāktu, tika veiktas intervijas ar Latvijas jaunatnes politikas speciālistiem (IZM un BJC darbiniekiem), Latvijas jauniešu anketēšana un eksperiments ar jauniešiem. Lai gūtu pārskatu par visas Latvijas situāciju, dati tika ievākti no deviņām republikas pilsētām Latvijā (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras, Ventspils).

Jauniešu attieksme tika pētīta vairāku faktoru ietekmē (vecums, dzīvesvietas pilsēta, tautība, ceļošanas biežums, valodu zināšanas, aizspriedumu izjušana, citu kultūru sastapšanas biežums, etnocentrisms, vecāku kultūra). Pētījuma dati tika ievākti laika periodā no 2015.gada marta līdz aprīlim.

Intervijas atspoguļoja, ka Latvijas jaunatnes politikas speciālisti kopumā uzskata, ka Latvijas jaunatnes politika veicina jauniešu atvērtību multikulturālismam, jaunieši ir kopumā pozitīvi noskaņoti un gatavi saskarties ar etniski vēl raibāku vidi. Par veicināšanas pasākumiem tika norādīta Erasmus+ programma, apmaiņas projekti un Eiropas Brīvprātīgais darbs. Taču pēc interviju rezultātiem tika secināts, ka jauniešu labvēlīgā attieksme pret multikulturālismu tiek veicināta galvenokārt, izmantojot ES sniegtās iespējas. Visi minētie veicināšanas pasākumi tika ieviesti Latvijā līdz ar iestāšanos ES. Neviena no minētajām aktivitātēm nav Latvijas iniciatīva, līdz ar to tiek secināts, ka multikulturālisma atbalsts Latvijā ir demokrātijas izpausme, nevis mērķis.

Anketēšanas rezultāti parādīja, ka Latvijas jauniešu vidū nav kopējas izteiktas tendences multikulturālisma atbalstam vai pilnīgai tā noliegšanai. Jaunieši kopumā spēj pieņemt citu cilvēku kultūras atšķirības. Piektdaļa Latvijas jauniešu ir izteikti multikulturālas personības, kuri ir atvērti sadarbībai ar citām kultūrām.

Starpkultūru komunikācijas situācijā nedaudz vairāk nekā puse (54,2%) Latvijas jauniešu apzinās piederību savai kultūrai un tās atšķirības no citām kultūrām. Pusei jauniešu (52,6%) nav nekādu aizspriedumu preti citu reliģiju un rasu pārstāvjiem, kas nozīmē to, ka citu cilvēku ādas krāsa un reliģiskā piederība viņiem nav šķērslis, lai sastrādātos. Tikai aptuveni piektdaļa (17,5%) Latvijas jauniešu nepiekrīt tam, ka iebraucējiem Latvijā būtu jāpieņem valstī dominējošā. Taču tikai mazāk nekā piektdaļai (16,5%) jauniešu netraucētu iebraucēju klātbūtne Latvijā, kas atbraukuši darba meklējumos.

Pētījumā veikto eksperimentu būtībā bija 10 attēlu pāri. Pārī katrs attēls pārstāvēja izteikti viendabīgo vidi, bet otrs – izteikti multikulturālo. Eksperimenta dalībniekiem bija jāizvēlās viens attēls katrā pārī, kas parādīja, cik bieži jaunieši dod priekšroku multikulturālai situācijai. Tika noskaidrots, ka tas notiek nedaudz mazāk nekā pusē situāciju. Eksperiments parādīja, ka Latvijas jaunieši novērtē iegūtos ārzemju kontaktus un viņiem ir svarīga draudzība. Tāpat tika noskaidrots, ka jauniešiem ir svarīga ekonomiskā situācija, kurā viņi atrodas.

Salīdzinot rezultātus, kas iegūti anketēšanā, ar eksperimentu rezultātiem, tika noskaidrots – jaunieši uzskata, ka viņu attieksme pret multikulturālismu ir labāka, nekā tā ir praksē. Latvijas jaunatnes politikas speciālistiem trūkst izpratnes par reālo situāciju jauniešu attieksmē pret multikulturālismu.

Jauniešu vidū dažreiz valda aizspriedumi un ir barjeras komunikācijā ar citu kultūru pārstāvjiem. Tas ir saistīts arī ar to, ka iedzīvotāji nav pietiekoši informēti par multikulturālisma priekšrocībām un ka šādā vidē ir iespēja saglabāt savu kultūru, valodu, ievērot tradīcijas un cienīt vērtības. Ne visi jaunieši saskata multikultulturālisma priekšrocības. Vidējie rezultāti parāda to, ka daļa jauniešu uztver multikulturālismu pozitīvi, taču gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju elastīgākās daļas – jauniešu – ir negatīvi noskaņoti pret etnisno daudzveidību. Tie jaunieši, kuri multikulturālismu vērtē augstāk, visbiežāk pārzina vairāk valodas, ceļo biežāk, biežāk uzturās multikulturālā vidē. Jo vairāk uzturās multikulturālā vidē, jo lielāka motivācija ceļot un apgūt valodas. Un, jo vairāk ceļo un valodas zina, jo lielāka vēlme uzturēties multikulturālā vidē. Līdz ar to veidojas lavīnas efekts.

Lai noteiktu, kā iespējams uzlabot jauniešu attieksmi pret multikulturālismu, tika noskaidrota faktoru ietekme uz to. Attieksmi pilnīgi neietekmē jauniešu dzīvesvietas pilsēta un tautība. Tas nozīmē, ka latviešu jauniešu attieksme pret multikulturālismu ir tāda pati, kā Latvijas minoritāšu jauniešiem. Visvairāk attieksmi ietekmē citu kultūru sastapšanas biežums un etnocentrisms.

Lielākā problēma šobrīd, autoresprāt, kas ietekmē gan jauniešu, gan visu pārējo iedzīvotāju grupu attieksmi pret multikulturālismu, ir tas, ka valstī tiek vairāk uzsvērtas nacionālās vērtības un latviskums. Sabiedrība nav pietiekoši informēta par ieguvumiem no multikulturālisma. Sabiedrībā var valdīt bažas, ka pielāgošanās citai kultūrai nozīmē sava dzīvesveida un uzskatu maiņu, taču multikulturālisms paredz katras kultūras vērtību un tradīciju saglabāšanu. Mācot cilvēkiem pieņemt citu cilvēku atšķirības, autoresprāt, tiktu atrisināta viena no lielākajām problēmām komunikācijas jomā Latvijā – divkopienu sabiedrība, kas kavē daudzu jomu attīstību.