Spriedumu desmit darba dienu laikā kopš 6. janvāra varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Iepriekš Ušakova advokāts Artis Vidžups lūdza tiesu izbeigt tiesvedību pret Rīgas mēru, kas sākta saistībā ar viņa iespējamu aģitācijas kārtības pārkāpšanu.

Vidžups akcentēja, ka tiesa šajā lietā veidos precedentu, vērtējot, kur virtuālajā pasaulē beidzas privātums, kur sākas publiskums. Viņš arī uzsvēra, ka no lietas materiāliem noprotams, ka pārkāpuma protokols nav noformēts atbilstoši noteiktajam.

Advokāts skaidroja, ka Ušakovs “Twitter” kontu izveidojis kā personīgu un tas nav partijas profils. Viņš teica, ka publicētā informācija “Twitter” bija domāta konkrētai personu grupai un piekļūšana Ušakova kontam tika veikta mērķtiecīgi, “piesekojot” konkrētam kontam.

Lietvedība tika sākta pēc Valsts policijas pārstāvja Toma Sadovska iesnieguma.

Ušakovs aģentūrai BNS pavēstīja, ka tiesas spriedumu pārsūdzēs.

Viņš pauda, ka, no vienas puses jūtas pagodināts, ka viņa tviterkonts tiek uzskatīts “tik svarīgs, ka tiek vērtēts kā aģitācijas materiāls”. Savukārt, no otras puses, Ušakovs notiesājošo tiesas lēmumu uzskata par bīstamu precedentu attiecībā uz vērtējumu sociālajos tīklos rakstītajam.

“Ja man tiek uzlikts sods par to, ko rakstīju savā privātajā tviterkontā, tad tikpat labi mēs varam sagaidīt, ka tiks izpētīts, ko katrs Latvijas iedzīvotājs sociālajos tīklos ir rakstījis pagājušā gada 4.oktobrī, tostarp aicinot balsot par vienu vai otru partiju, par to piemērojot sodu,” sacīja Ušakovs.

Rīgas mērs arī uzsvēra, ka Latvijā nav tiesiska regulējuma, kas liegtu vēlēšanu dienā paust aicinājumu sociālajos tīklos balsot par kādu partiju.

Savukārt Ušakova advokāts Artis Vidžups pirmdien pastāstīja, ka viņam ir nepieciešams iepazīties ar tiesas sprieduma norakstu. Par sprieduma pārsūdzēšanu apelācijas kārtībā viņš sazināšoties ar Ušakovu.

Ušakovs jau iepriekš norādīja, ka ir gatavs sniegt tiesai paskaidrojumus par konkrēto gadījumu, vienlaikus norādot, ka neuzskata sevi par likumpārkāpēju.

“Neviens likums neaizliedz man paust viedokli savos personīgajos kontos sociālajos tīklos “Twitter” un “Facebook” ne dienu pirms vēlēšanām, ne vēlēšanu dienā, ne arī pēc tām. Tikpat labi es varēju saviem radiem, paziņām vai cilvēkiem, kuri dzīvo tās pašas kāpņu telpas dzīvokļos, kur es, vēlēšanu dienā teikt, lai viņi nobalso par kādu sarakstu,” sacījis Ušakovs.

Administratīvo pārkāpumu kodekss noteic, ka par aģitācijas kārtības pārkāpšanu fiziskajām personām var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro, bet juridiskajām personām — līdz 1200 eiro.

Administratīvā pārkāpuma protokols tika noformēts arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (“Vienotība”). Premjere sodīta ar 50 eiro naudas sodu.