Viņa pēc trešdien, 10. jūnijā, notikušās Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes norādīja, ka ārzemēs dzīvo vairāk nekā 20 000 latviešu bērnu un valodas zināšanu līmenis, protams, ir dažāds. Tomēr, uzturoties ārzemēs, gūta pārliecība, ka situācija diemžēl nav laba, pauda Spunde.

Parlamentārietis Arvīds Platpers (NSL) komisijā norādīja, ka viņam, viesojoties diasporas ģimenēs, arī nācies secināt, ka bērni nezina latviešu valodu, pat neskatoties uz to, ka abi vecāki ir latvieši.

Spunde norādīja, ka viena no galvenajām problēmām ir adekvātu tālmācības programmu trūkums. Viņa gan atzīmēja, ka "apmācības materiālu ir vesela gūzma, bet problēma ir tajā, ka tie nav apkopoti programmās un sakārtoti tā, lai tie ir viegli paņemami". Spunde uzsvēra, ka latviešu diaspora dažādās pasaules malās ir secinājusi, ka bērnu apmācībai neder pilnās apmācības programmas, jo, "lai cik arī gribētos, ka bērns valodu mācās tāpat kā Latvijā, tas nav reāli".

Līdz ar to diasporas pārstāvji lūdz Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izstrādāt saīsinātās programmas, lai bērni varētu apgūt latviešu valodu un literatūru, kā arī pēc iespējas arī vēsturi un ģeogrāfiju. Spunde uzsvēra, ka šīm programmām būtu jābūt interaktīvām un visiem brīvi pieejamām. Turklāt tas, pēc Spundes domām, nekādi neietekmētu diasporas nedēļas nogales skolas.

Patlaban gan IZM nenodarbojas ar šādu programmu veidošanu, tomēr ministrijas pārstāves šodien komisijā norādīja, ka darbs pie tādām varētu notikt.

Runājot par nepieciešamo finansējumu, Spunde norādīja, ka, ņemot vērā budžeta iespējas, līdzekļi, kā to norādīja arī IZM ierēdņi, būtu jārod no pašreiz pieejamiem.