"Metalurgs" grib valdības palīdzību ar lūžņu piegādēm 0

Pirmdiena, 01 jūn 2015, 08:48 Versija drukāšanai

"Metalurgs" grib valdības palīdzību ar lūžņu piegādēm
Elektrības rēķina samazināšana ir tikai viena no “Liepājas metalurga” (LM) vēlmēm. Lai palielinātu ražošanas jaudu, uzņēmums grib panākt politiskus ierobežojumus lūžņu izvešanai no Latvijas un šķēršļu atcelšanu lūžņu ievešanai no Ukrainas, šovakar ziņo LTV raidījums “De facto”.


Darbu apturēšanu tērauda kausēšanas cehā un 150 darbinieku atlaišanu LM šonedēļ skaidroja ar lielajām ražošanas izmaksām. Pēc ceha iedarbināšanās metāllūžņu iepirkšanas cena uzņēmumam pieaugusi no 200 līdz 240 eiro par tonnu. Salīdzinot ar citām valstīm, aizvien augstas ir elektrības izmaksas. Strādājot ar pilnu jaudu, valsts noteiktajās subsīdijās dažādām gāzes un “zaļās” enerģijas stacijām LM būtu jāsamaksā 13 miljoni eiro gadā.

 

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) masveidīgu darbinieku atlaišanu pēc nostrādāta viena mēneša nosauca par šantāžu, lai valdība pasteigtos ar elektrības samazināšanu. Politiska apņemšanās panākt mazākus elektrības rēķinus lielajiem ražotājiem bija ierakstīta jau pirms pusotra gada Laimdotas Straujumas (V) pirmās valdības deklarācijā. Rudenī to vēlreiz ierakstīja otrās valdības deklarācijā. Tomēr atlaides vēl nav.

 

Piektdien Reizniece-Ozola LM īpašniekiem vēlreiz apliecināja, ka valdības noteikumi stāsies spēkā no 1.jūlija. Taču valsts atbalsta mehānisms vēl būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, kas varot prasīt mēnešus.

 

Atlaide vieniem nozīmēs, ka par to jāsamaksā citiem, tādēļ ministre arī uzsvēra, ka “mēs nevaram piedāvāt nekādus risinājumus, kas palielinātu elektrības cenu citiem ražotājiem un mājsaimniecībām”.

 

Tādēļ elektrības izmaksas, visticamāk, netiks samazinātas par visu subsidētās enerģijas jeb obligātās iepirkumu komponentes daļu, kā gribētu LM, bet ļautu ietaupīt dažus miljonus eiro gadā.

 

Pēc trim nedēļām LM īpašnieki dosies pie valdības ar jauno biznesa plānu un savām vēlmēm. Par tām LM publiski neizsakās. Vairāki avoti “de facto” gan uzskaitīja vairākas lietas, kas iepriekš izskanējušas.

 

Pirmā – “Metalurga” īpašniekiem ir sarežģīti no Ukrainas izvest lūžņus uz Latviju. Viņiem ir piešķirta kvota, taču ar to ir par maz. To pieminēja Straujuma, šogad Kijevā tiekoties ar Ukrainas premjerministru Arsēniju Jaceņuku, taču ierobežojumi lūžņu izvešanai nav atcelti.

Otra problēma – metāla savācējiem Latvijā ir izdevīgāk lūžņus pārdot, piemēram, Turcijā, nekā vest uz Liepāju. Tādēļ uzņēmums gribētu politiski noteiktu aizliegumu lūžņu izvešanai ārpus Eiropas Savienības. Trešā lieta – “Metalurgs” saskaras ar dempingu no Baltkrievijas, kur valsts subsidētā nozare spēj saražot lētāk.

 

Pagaidām nav skaidrs, ko no tā visa Latvijas valdība var atrisināt.

 

Uzņēmuma īpašnieks Valērijs Krištals piektdien uzvēra, ka LM pieder arī valstij, kam par labu tas ir ieķīlāts.

 

“Ja mēs strādāsim kopā ar valsti, tad mēs [LM iegādi] nenožēlosim. Ja valsts mūs atstās ar šīm problēmām viens pret vienu, mēs šo pirkumu nožēlosim,” sacīja Krištals.

Līdz šim jaunie investori gan samaksājuši pirmo iemaksu uzņēmuma iegādei, gan iepludinājuši naudu uzņēmumā. Nākamais daudzmiljonu maksājums pircējiem jāveic gada beigās.

 

Jau vēstīts, ka „KVV Liepājas metalurgs” vadība piektdien publiski atzina, ka ir kļūdījusies aprēķinos un atvainojās cilvēkiem, tajā pašā laikā norādot, ka turpinās darbinieku atlaišanu. Precīzus skaitļus un laikus, kad tas notiks, šobrīd tā arī neviens nevarēja nosaukt. Pagaidām skaidrs, ka rūpnīca netiek slēgta un darbu turpina tās velmētavas cehs, kurā šobrīd paredzēts algot 290 cilvēkus. Tā vairs ir tikai aptuveni trešā daļa no iepriekš darbā atpakaļ pieņemtajiem strādniekiem.

 

Problēmas uzņēmumam atkārtoti sākās pagājušā nedēļā, kad tika apturēta tērauda kausēšanas ceha darbība un no darba sāka atbrīvot uzņēmuma darbiniekus, kuri tur bija nostrādājuši vien dažas nedēļas vai dažas dienas.

 

Maijā “Metalurgā” jau bija sākuši strādāt 960 cilvēki, dažus no kuriem tagad atlaiž, turklāt atlaistie cilvēki neesot saņēmuši arī darba samaksas aprēķinus.

 

“Metalurgs” nonāca finanšu grūtībās pirms aptuveni trīs gadiem, un vēlāk arī kļuva par maksātnespējīgu. Administratoram izdevās atrast uzņēmumam pircēju - Ukrainas holdinga kompānija "KVV Group" pērn 2.oktobrī parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" iegādi, piedāvājot par to maksāt 107 miljonus eiro, un šogad 12.janvārī “Liepājas metalurga” atslēgas svinīgi nodotas jaundibinātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklim Kovaļenko.

0
Autors:BNS
Foto:expert.ru

Komentāri (0)

Citas ziņas

 

Vakar, 17:47 Daugavpils Inovāciju centrā aizritēja STEAM dienas
19. martā, 19:32 Stilīgas sarunas Daugavpilī
11. martā, 12:08 Izglītojoša izstāde “Kosmoss ikdienā”
6. martā, 10:16 Paziņojums par lokālplānojuma redakcijas nodošanu sabiedriskajai apspriešanai
5. martā, 10:06 AADSO aicina uz semināru par atkritumu apsaimniekošanu
20. februārī, 12:43 Iedzīvotāji var samazināt maksu par atkritumu izvešanu
31. janvārī, 09:46 Ja savlaicīgi neapmaksā apkures rēķinu, to sedz no priekšapmaksas
26. janvārī, 12:55 Tīrot katlus šķeldas katlumājā, sekmē to darbības efektivitāti
19. janvārī, 13:14 Renovēto māju iedzīvotāji par apkuri maksā krietni mazāk
1. janvārī, 00:00 Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa apsveikums Jaunajā gadā
27. novembrī, 14:18 “Daugavpils satiksme”: viena pasažiera pārvadājuma pašizmaksa pieaug līdz 1,56 eiro
10. novembrī, 12:57 Šogad oktobrī par apkuri maksāsim mazāk, pat bez valsts atbalsta
2. novembrī, 13:47 Informācija mājokļa pabalsta saņēmējiem
30. oktobrī, 09:45 Budžeta izveide: padomi un rīki
26. oktobrī, 14:51 “Lidl” akcija – viens no labākajiem veidiem, kā gudri iepirkties

 

-LRT+



-LRT+


-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+


Laibas

Projekti

Projekti

Projekti

Projekti