Piekrīt Latvijā nodrošināt pastāvīgu NATO militāro spēku klātbūtni 0

Trešdiena, 27 maijā 2015, 10:54 Versija drukāšanai

Piekrīt Latvijā nodrošināt pastāvīgu NATO militāro spēku klātbūtni
Ministru kabinets otrdien, 26.maijā, slēgtajā sēdes daļā izskatīja informatīvo ziņojumu par Latvijas dalību NATO un piekrita, ka tiks lūgta pastāvīga NATO militāro spēku klātbūtne Latvijā, preses konferencē pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).


Pēc Straujumas sniegtās informācijas, ministri izvērtējuši, kā tiek pildīti NATO Velsas samita lēmumi, un secināts, ka tos pilda pēc plāna. Valdība piekritusi, ka Latvija grib pastāvīgo NATO militāro spēku klātbūtni.

 

Baltijas valstu bruņoto spēki komandieri maija vidū vienojās par kopīgas vēstules nosūtīšanu NATO Eiropas spēku virspavēlniekam ģenerālim Filipam Brīdlovam, kurā lūgts nodrošināt brigādes līmeņa vienības pastāvīgu klātbūtni Baltijā, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļa.

 

Komandieri, tiekoties Baltijas Militārās komitejas sanāksmē Lietuvā, vienojās par kopīgas vēstules nosūtīšanu Brīdlovam, kurā, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, tiks lūgts nodrošināt lielākas - brigādes līmeņa - sabiedroto vienības pastāvīgu klātbūtni, kas būtu aptuveni bataljona līmeņa vienības izvietošana katrā Baltijas valstī. Līdz šim katrā no tām ir izvietotas aptuveni rotas līmeņa vienības.

 

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis martā intervijā aģentūrai LETA atzina, ka ar pašreizējo kazarmu infrastruktūru Latvija varot pastāvīgi uzņemt bataljona līmeņa vienību - 500 līdz 600 NATO valstu karavīrus. Latvija varot uzņemt arī vairāk, taču tad ir jāattīsta atbilstoša infrastruktūra, lai gan Latvijā var izveidot arī telšu pilsētiņu, kurā karavīri var dzīvot lauka apstākļos.

 

Brigādes lielums ir atkarīgs no tās uzdevumiem, taču vidēji tajā ir 2000 līdz 3000 karavīru. Parasti brigādi veido trīs bataljoni, kā arī kaujas atbalsta un nodrošinājuma apakšvienības.

 

NATO samitā Velsā dalībvalstis apstiprināja alianses reaģēšanas plānu, kas paredz nostiprināt sabiedroto klātbūtni gar tās austrumu robežām, kā arī būtiski paaugstināt NATO gatavību reaģēt krīzes situācijās. Pastiprinātai sabiedroto klātbūtnei ir jānodrošina gan pilnvērtīga atturēšanas funkcija, gan ātra un efektīva lielāku sabiedroto spēku izvēršana, tai skaitā komandvadības elementu un kaujas atbalsta vienību izvēršana, ja rodas šāda nepieciešamība.

 

Kopš pērnā gada NATO ir četrkāršojusi Baltijas valstu gaisa telpā patrulējošo iznīcinātāju skaitu, būtiski uzlabojot reaģēšanas spējas. Pamatā Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operāciju NATO iznīcinātāji jau 11 gadus veic no aviācijas bāzes Šauļos, Lietuvā, - tā ir un paliek galvenā operācijas bāze. Tomēr pērn saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un drošības situācijas pasliktināšanos reģionā operācija tika paplašināta un daļa patruļidmašīnu tiek izvietotas arī Emari bāzē Igaunijā un Malborkā, Polijā.

 

Pērn NATO aktivizēja arī alianses 1.pastāvīgo jūras pretmīnu grupu, kuras sastāvā pienākumus Baltijas jūrā pildīja arī viens Jūras spēku flotiles kuģis. Arī šogad, sākot ar 1.jūliju, Latvijas kuģis veiks dežūru šajā kuģu grupā. Pašreiz šī kuģu grupa kopā ar Latvijas vadīto Baltijas valstu mīnu kuģu eskadru "Baltron" piedalās Baltijas valstu jūras mācībās "Baltic Fortress 2015" Lietuvas ūdeņos. Ceļā uz Baltijas jūru ir arī NATO 2.pastāvīgā Jūras spēku grupa, kura no 22. līdz 26.maijam uzturēsies tieši Latvijas ūdeņos.

 

Ukrainas notikumu kontekstā jaunu dimensiju ieguva stratēģiskā partnerība ar ASV, kas izpaudās reālā ASV karavīru klātbūtnē, īstenojot operāciju "Atlantic Resolve". ASV karavīru pirmā rotācija, kas ir aptuveni rotas līmeņa vienība, ieradās Latvijā 2014.gada aprīlī, un ASV karavīri arī šobrīd ir Latvijā, trenējoties un piedaloties mācībās kopā ar Latvijas karavīriem. Ādažu bāzē šobrīd uzturas aptuveni 140 ASV karavīri ar sešiem tankiem M1A2 "Abrams" un sešām bruņumašīnām M2A3 "Bradley".

 

ASV darbos ir skaidri apliecinājušas, ka ir gatavas pildīt savus solījumus Latvijas, Baltijas reģiona drošības veicināšanā.

 

Pērn Latvijā atradās arī Norvēģijas Bruņoto spēku karavīri. Šogad to plāno darīt arī Vācija un Dānija.

 

Sabiedroto spēku klātbūtne ir būtisks Latvijas drošības priekšnoteikums situācijā, kad Krievija nemaina savu rīcībpolitiku Ukrainas konfliktā un vienlaikus uzstājīgi demonstrē savu militāro klātbūtni un potenciālu Baltijas jūras reģionā, norāda AM.

 

0
Autors:daugavpils24.lv

Komentāri (0)

Citas ziņas

 

Šodien, 11:35 Karjeras nedēļā skolēni iepazīst nākotnes profesijas un prasmes
Šodien, 10:00 Daugavpils 100+ sekundēs (18.10.2019., VIDEO)
Šodien, 08:30 CIRKS! CIRKS! CIRKS!
18. oktobrī, 18:00 Trešais raidījums no cikla par Latvijas Valsts Mežiem (VIDEO)
18. oktobrī, 08:00 Daugavpils 100+ sekundēs (17.10.2019., VIDEO)
18. oktobrī, 07:52 Daugavpils 100+ sekundēs (17.10.2019.)
17. oktobrī, 08:40 Daugavpils 100+ sekundēs (16.10.2019., VIDEO)
16. oktobrī, 12:20 Daugavpils 100+ sekundēs (15.10.2019., VIDEO)
15. oktobrī, 16:05 Daugavpilī tiek radīti arvien labvēlīgāki apstākļi biznesa attīstībai (VIDEO)
15. oktobrī, 08:15 Daugavpils 100+ sekundēs (14.10.2019., VIDEO)
14. oktobrī, 11:30 Tirdzniecībā pieejamas "Muzikālās bankas" 20 gadu jubilejas koncerta biļetes
14. oktobrī, 08:25 Daugavpils 100+ sekundēs (VIDEO)
11. oktobrī, 08:45 Daugavpils 100+ sekundēs (VIDEO)
11. oktobrī, 08:35 Daugavpils pilngadīgos skolēnus nākamgad var atbrīvot no pacienta līdzmaksājumiem (VIDEO)
10. oktobrī, 18:30 "Latvijas Valsts Meži" ekspedīcijas 6. klašu skolēniem (VIDEO)

 

-DAUTKOM

-DAUTKOM

Projekti

Projekti

Projekti

Projekti