Viņš gan atzina, ka vēsā un lietainā laikas dēļ vietām Latvijā kavēta apputeksnēšanās, bet citu būtisku problēmu, kas varētu apdraudēt gaidāmo ražu, nav.

Zilvers piebilda, ka to, cik augļu būs aizmeties un kā noritējusi apputeksnēšanās, būs iespējams izvērtēt vēlāk.

Arī Latvijas Valsts augļkopības institūta (LVAI) vadošais pētnieks Edgars Rubauskis aģentūrai BNSs norādīja, ka salnas, visticamāk, nav bijušas tik lielas, lai augļkokiem kaitētu. "Ja ir bijušas salnas, jautājums, vai tās bija tikai uz augsnes virskārtas vai augstāk vainagā un cik spēcīgas tās ir bijušas. Es pieļauju, ka īpaši lielu apdraudējumu tām nevajadzēja radīt," sacīja Rubauskis, piebilstot, ka jābūt diezgan aukstam laika, lai salnas aizsniegtu ne tikai augsnes virskārtu, bet arī augļkoku vainagu.

Vienlaikus viņš atzina, ka vēsā laika dēļ augļkoku ziedēšana ir ieilgusi. "Vēsais, lietainas un vējainais laiks nav labvēlīgs kukaiņu apputeksnētāju darbībai, par to varbūt ir šaubas, kas notiks," teica Rubauskis.

Tāpat viņš piebilda, ka, piemēram, Dobeles un Jelgavas apkārtnē lielākā daļa augļkoku - ķirši, plūmes un bumbieres - ir noziedējušas, bet, piemēram, Vidzemē augļkoki ir pilnziedā un vēl var paspēt apputeksnēties.

Rubauskis prognozēja, ka par gaidāmajām augļkoku ražām būs iespējams spriest ap Jāņiem, kas būs iespējams izvērtēt, cik daudz augļu ir aizmetušies. Tas ir atkarīgs no augļu ražas konkrētajā vietā iepriekšējos gados, kā arī augļu koku kopšanas un citiem faktoriem.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka naktī uz 24.maiju daudzviet Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē bija pamatīga salna, bet Latgali pasargāja mākoņi.