Ja vēl nesen ES varas gaiteņos valdīja liela skepse par tālāko Austrumu partnerības nākotni, tad Rīgas samits skaidri pierādīja to, ka tā aizvien ir nepieciešama. To pēc tikšanās Melngalvju namā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu apliecināja paši Austrumu partnerības valstu vadītāji.

Lai gan ne visas Austrumu partnerības valstis pēc Viļņas samita izvēlējās ciešāku sadarbību ar ES, jaunā pieeja – veidot indvidualizētas attiecības ar katru valsti - šoreiz guvusi atbalstu.

"Nedrīkst pieļaut turpmāku sadalošos līniju veidošanu, nostādot Austrumu partnerības valstis izvēles priekšā – vai nu jūs esat ar baltajiem vai sarkanajiem," sacīja Baltkrievijas ārlietu ministrs Makejs.

"Beidzot tiek meklēts kopīgais nevis nošķirošais. Būšu atklāts – Viļņas samits noritēja nedaudz uz citas nots. Tādējādi radās Ukrainas krīze, kas lika meklēt citas pieejas. Baltkrievija jau no paša sākuma aizstāvēja šādu pieeju. Mēs par to mūs partneriem teicām gan Luksemburgā, gan Bratislavā, kā arī citos pasākumos," sacīja ministrs.

Vēlmi draudzēties kā ar ES, tā arī Krieviju Baltkrievija nodemonstrēja arī piektdien, uzstājot uz daudz mīkstāku Ukrainas konflikta atspoguļojumu samita gala dokumentā.

Lai gan Ukraina te būtu vēlējusies citu interpretāciju, Ukrainas prezidents Petro Porošenko samitu raksturo kā izdevušos. "Mēs esam saņēmuši signālu, ka šī gada laikā tiks pabeigtas visas procedūras bezvīzu režīma iedibināšanai. Tas mums ir vitāli nepieciešams, nevis lai propogandētu Eiropas dzīves veidu, bet gan lai cilvēkiem dotu iespēju ceļot un palūkoties uz dzīvi ārvalstīs," norādīja Porošenko.

"Tad viņiem arī būs lielāka motivācija mainīt pašiem savu valsti. Tāpat mēs saņēmām atbalstu no visām ES valstīm Ukrainas cīņā par tās suverenitāti, teritoriālo nedalāmību, brīvību un demokrātiju. Tas šodien Rīgā tika ļoti labi nodemonstrēts. Mēs aizvien ceram un darām visu, lai nākotnē varētu arī iestāties ES. Ja runājam par šo perspektīvu, tad mēs paļaujamies uz mūsu partneriem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Zviedrijā, kā arī citās valstīs, kuras ir mūsu uzticamākie un draugi un sabiedrotie," teica Porošenko.

Azerbaidžāna no visām Austrumu partnerības valstīm izrādījusies sava ceļa gājēja, veidojot divpusējās attiecības kā ar Maskavu, tā Briseli. Ņemot vērā jaunos Austrumu partnerības modeli, progress drīzumā gaidāms arī šīs valsts attiecību stiprināšanā ar Eiropu.

"Jūsu zināšanai, es jau esmu nodevis divpusējās vienošanās darba dokumentu par sadarbību ar ES vērtēšanai Eiropas komisijā," teica Azerbaidžānas ārlietu ministrs Elmars Mamardjarovs.

"Ceru, ka jau drīzumā mēs par to sāksim sarunas, lai to pabeigtu un parakstītu. Kā mums ar to veiksies – redzēsim. Pēc pēdējā samita Viļņā mūsu reģionā ir bijuši dažādi satricinājumi. Lai turpmāk novērstu šādu notikumu atkārtošanos, mums jābūt gudrākiem," sacīja ministrs.

Vēstīts, ka piektdien Rīgā notika Austrumu partnerības samits, kurā ES nolēma ieturēt attiecības ar Austrumu partnerības valstīm jau uzņemto virzienu, kā arī nosodīja Krievijas īstenoto Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju.