Viņš piekrita, ka autoceļi Latvijā sabrūk ātrāk, nekā notiek to atjaunošana, īpaši vietējās nozīmes autoceļu stāvoklis ir kritisks. "Mēs lielu uzmanību vēršam galveno un reģionālo ceļu atjaunošanai, vietējiem ceļiem naudas trūkst, arī reģionālajiem ceļiem naudas nav pietiekami. Uz mazajiem ceļiem mēs strādājam tādā "ugunsdzēšanas režīmā" - ja ceļš ir sabrucis, tad pa posmiem to taisām, taču vietējo ceļu rekonstrukcija ir ļoti iekavējusies," stāstīja ministrs.

Matīss atzina, ka līdzekļu apjoms autoceļu atjaunošanai nav pietiekams. "Šogad tie ir vairāk nekā 300 miljoni eiro gan valsts budžeta, gan Eiropas fondu līdzekļi. Taču par Eiropas Savienības fondiem mēs varam rekonstruēt tikai galvenos ceļus un dažus reģionālos ceļus. valsts budžeta līdzekļi ir nepietiekami," teica satiksmes ministrs.

Viņš norādīja, ka pašreizējā nodokļu sistēmā rast papildus finansējumu autoceļiem ir grūti. "Mēs zinām, ka ir vajadzīgi līdzekļi gan medicīnai, gan izglītībai, aizsardzībai un drošībai. Ceļiem iegūt papildus naudu] ir diezgan neiespējami," atzina satiksmes ministrs.

Matīss arī atgādināja, ka pērn tika ieviesta jauna autoceļu lietošanas nodeva kravas automašīnām. "Visi šie līdzekļi aiziet uz autoceļu sakārtošanas programmām," piebilda ministrs.

Satiksmes ministrs arī norādīja, ka autoceļu sakārtošanai katru gadu papildus būtu nepieciešami 200 miljoni eiro. "200 miljonus eiro šajā budžetā vai šajā nodokļu sistēmā nav iespējams atrast," atzina ministrs.

Matīss arī atgādināja par plānu, kas paredz līdz 2020.gadam sakārtot visus valsts galvenos un lielāko daļu reģionālo autoceļu, savukārt vietējās nozīmes autoceļu sakārtošanai nepietiek līdzekļu.

2014.-2020.gada plānošanas periodā no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem paredzēti 218 miljoni eiro valsts galveno autoceļu kvalitātes uzlabošanai.