 |
Viens neuzmanīgs solis uz apledojušas ietves, un ziema var acumirklī no idilles pārvērsties sāpīgā piedzīvojumā. Kritieni, sastiepumi un lūzumi aukstajā sezonā nav retums, turklāt traumas bieži notiek pavisam ikdienišķās situācijās. Lai ziemas prieki nebeigtos ar vizīti pie ārsta, apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia kopā ar traumatoloģijas ekspertiem sagatavojis ieteikumus, kā mazināt riskus un kā rīkoties, ja negadījums tomēr noticis.
Tieši ziemā mediķi biežāk sastopas ar pacientiem, kuri traumas guvuši pavisam ikdienišķos brīžos – ejot uz darbu, izkāpjot no auto vai pavadot laiku ar ģimeni. “Ascendo” klīnkas traumatologs – ortopēds Māris Leitlands: “Sniegota un auksta ziema mums, ārstiem, nozīmē intensīvāku darba sezonu. Būtiski uzsvērt, ka traumas tiek gūtas ne tikai kalnu slēpošanā vai snovbordā, bet ļoti bieži arī pavisam ikdienišķās ziemas izklaidēs – slidojot, šļūcot no kalna, pikošanās laikā vai pat vienkārši paslīdot uz apledojoša trotuāra.”
Līdzīgu tendenci novēro arī apdrošinātāji; Balcia atlīdzību vadītāja Latvijā Alise Drava norāda: “Ziema nenoliedzami ir aktīvs un priecīgs laiks, taču līdz ar ziemas izklaidēm pieaug arī nelaimes gadījumu skaits. Ik gadu redzam, ka aukstajos mēnešos palielinās apdrošināšanas pieteikumu skaits, īpaši saistībā ar kritieniem un traumām. Tāpēc aicinām baudīt ziemas priekus, vienlaikus neaizmirstot par drošību un apdrošināšanu, kas var būt nozīmīgs atbalsts brīdī, kad negaidīti gadās nelaime.”
Biežākās traumas un pirmā palīdzība
Ziema ir prieka un aktīvās atpūtas laiks gan bērniem, gan pieaugušajiem. Ragaviņas, sniega kaujas, slidošana, slēpošana vai vienkārša pastaiga pa sniegotām un apledojušām ietvēm vai meža takām rada daudz prieka, taču palielina traumu risku. Mediķu praksē aukstajā sezonā visbiežāk konstatētās traumas ir:
- Sasitumi un sastiepumi - bieži sastopami gan bērniem, gan pieaugušajiem. Sasitumi var būt viegli, bet dažkārt tie skar mīkstos audus ap locītavām vai muskuļos, radot pietūkumu un sāpes.
- Apakšdelma lūzumi - parasti rodas, mēģinot aizsargāt sevi kritiena laikā, bieži vien ar izstieptu roku vai mēģinājumā amortizēt kritienu ar rokām.
- Atslēgas kaula lūzumi - raksturīgi kritienam uz pleca vai izstieptas rokas. Pieaugušajiem šie lūzumi ir biežāk sastopami, īpaši tādās aktivitātēs kā kalnu slēpošana vai slidošana.
- Elkoņa locītavas traumas - sastiepumi, sasitumi vai lūzumi bieži gadās, mēģinot mīkstināt kritienu, balstoties uz elkoņiem.
- Galvas sasitumi un smadzeņu traumas - gan bērniem, gan pieaugušajiem. Var izpausties ar sāpēm, ģīboņiem, sliktu dūšu vai apjukumu.
- Zobu bojājumi - bērniem visbiežāk rotaļu laikā, pieaugušajiem - kritienos vai sportojot.
Ja nu tomēr gadījies krist vai piedzīvot triecienu, piedāvājam ieteikumus, kā rīkoties, lai mazinātu sāpes, ātrāk atveseļotos un novērtētu, vai nepieciešams meklēt medicīnisko palīdzību:
- Pārtrauc aktivitāti un novērtē stāvokli - svarīgi novērtēt, vai cilvēks ir pie samaņas un vai spēj pakustināt traumēto ekstremitāti.
- Imobilizē traumēto vietu - ja ir aizdomas par lūzumu vai nopietnu sastiepumu.
- Aukstums uz traumas vietas - uzliec aukstu kompresi uz 15 līdz 20 minūtēm, bet ar auduma starpniecību.
- Pacelta pozīcija - ja nav aizdomas par lūzumu, ieteicams pacelt ekstremitāti virs sirds līmeņa.
- Uzraudzība - seko, vai sāpes nepastiprinās, vai neveidojas pietūkums, hematoma, nejūtīgums vai tirpšana.
Kad noteikti jāvēršas pie ārsta
Ne visas traumas ir saredzamas uzreiz pēc negadījuma. Dažkārt traumas simptomi var parādīties tikai nākamajās stundās vai dienās, tāpēc būtiski pievērst uzmanību brīdinājuma pazīmēm, kad noteikti jāvēršas pie ārsta:
- Deformācija vai kustību nespēja - ekstremitāti nevar pakustināt vai tā neizskatās kā ierasts.
- Pastiprinās sāpes – ja sāpes nepāriet vai kļūst spēcīgākas.
- Izteikts pietūkums vai hematoma - strauji augošs asinsizplūdums.
- Nejūtīgums vai tirpšana - ekstremitātē jūtamas neparastas sajūtas.
- Galvas traumas simptomi - slikta dūša, vemšana, miegainība un apjukums.
- Uzvedības izmaiņas bērniem - jāpievērš uzmanība, ja bērni kļūst neparasti klusi vai, tieši pretēji, izteikti nemierīgi.
Lai ziemas priekus izbaudītu droši, svarīgi domāt gan par preventīviem pasākumiem, gan par finansiālo drošību.
Pieaugušajiem
- Izvēlies piemērotus apavus ar neslīdošu zoli un piemērotu ekipējumu ziemas aktivitātēm!
- Slidojot vai slēpjot obligāti velc ķiveri!
- Novērtē savas fiziskās spējas un nepārvērtē prasmes!
- Nekad neveic ziemas aktivitātes alkohola reibumā – baiļu sajūta samazinās, bet traumu risks pieaug.
Bērnu vecākiem
- Uzraugiet mazos bērnus visu aktivitātes laiku.
- Izvēlēties drošas un nepārpildītas vietas šļūkšanai no kalniņa vai citām ziemas aktivitātēm.
- Pirms rotaļām pārliecinieties, ka trasē nav šķēršļu (koki, stabi, ūdenstilpes).
- Noteikti lieciet bērniem ķiveres gan braucot ar ragaviņām, gan slidojot vai slēpojot.
- Māciet bērniem kontrolēt ātrumu un apstāties, kad tas nepieciešams. Neļaujiet šļūkt pa celiņiem vai bīstamām zonām!
Tomēr pat vispiesardzīgākajiem gadās neparedzētas situācijas. Tāpēc Balcia atgādina, ka drošības sajūtu var sniegt arī apziņa, ka nelaimes gadījuma situācijā būs nodrošināts finansiāls atbalsts. Atbilstoša apdrošināšana var palīdzēt segt ārstēšanās, rehabilitācijas un atveseļošanās izmaksas, ļaujot koncentrēties uz galveno - veselību. Ziema var būt pilna prieka un skaistu mirkļu, ja drošība ir līdzās ik uz soļa.