Pašvaldībā skaidro, ka vasaras pirmajos divos mēnešos Smiltenes novada pašvaldība kavēja vairāku rēķinu apmaksu līgumpartneriem, jo neizpildījās šā gada budžetā plānotie ieņēmumi no pašvaldības nekustamo īpašumu pārdošanas, kā arī jūnijā pašvaldībai bija jāveic saņemto kredītu pamatsummas atmaksa Valsts kasei un jūlijā - kredīta procentu maksājums Valsts kasei.

Patlaban finansiālā situācija ir uzlabojusies, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. 29.jūlijā savlaicīgi neapmaksāto rēķinu summa bija 27 814 eiro. Pašvaldība tos plāno apmaksāt augusta sākumā, informē pašvaldībā.

Smiltenes novada pašvaldības ieņēmumi uz 29.jūliju ir 21 640 859 eiro, kas ir 57, 48% no gada plāna.

Lielākās pozīcijas ieņēmumos ir no iedzīvotāju ienākuma nodokļa - 8 215 632 eiro jeb 57,26%, nekustamā īpašuma nodokļa - 1 022 612 eiro jeb 74,65%, dabas resursu nodokļa - 57 727 eiro jeb 36, 90%, ieņēmumi no īpašumu nomas un pārdošanas - 259 667 eiro jeb 12,92%, valsts budžeta transferti - 10 399 450 eiro jeb 61,99%, dotācija no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda - 2 212 441 eiro jeb 57,31%, iestādes ieņēmumi no pakalpojumiem - 1 448 821 eiro jeb 57%.

Izdevumi mērāmi 21 134 230 eiro, kas ir 52,36% no gada plāna.

Lielākās izdevumu pozīcijas ir atlīdzība, tostarp pedagogu atvaļinājuma nauda par diviem mēnešiem, - 13 501 756 eiro jeb 62,62%, dažādas preces un pakalpojumi - 4 459 215 eiro jeb 45,50%, subsīdijas un dotācijas - 100 319 eiro jeb 53,65%, procentu maksājumi - 591 374 eiro jeb 48,65%, pamatkapitāla veidošana - 1 067 738 eiro jeb 20,20%.

Pašvaldība informē, ka nākamie lielie izdevumi Smiltenes novada pašvaldībai paredzēti septembrī un oktobrī, kad ir kārtējais termiņš kredītu pamatsummu un procentu maksājumu samaksai. Kā redzams no ieņēmumu/izdevumu pārskata, budžetu, neienākot plānotajiem ieņēmumiem, pašvaldība pašlaik sabalansē. Izdevumu sadaļā galvenokārt nerealizējot budžetā plānotos ieguldījumus ēkās un infrastruktūrā, kā arī atsakoties no virknes plānoto preču un pakalpojumu iegādes.

Pašvaldība uz nenoteiktu laiku ir apturējusi trīs investīciju projektu ieviešanu - Jāņukalna, Viedrades kvartāla, Apes un Raunas industriālo parku teritoriju projektēšanu.

Kā vēstīts, pagājušajā nedēļā, nesaņemot deputātu atbalstu pašvaldības nekustamo īpašumu pārdošanai, par atkāpšanos no amata paziņoja Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš (NA).

Mērs aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka līdz gada beigām pašvaldības budžetā pietrūkst 800 000 eiro. "Ja pirmo pusgadu izdevās budžetu sabalansēt, pateicoties iedzīvotāju samaksātājiem nodokļiem par nekustamajiem īpašumiem, tad otrajā pusgadā jau septembrī, oktobrī pašvaldībai būs grūtības samaksāt darbiniekiem algas, nomaksāt nodokļus, apmaksāt rēķinus par precēm un pakalpojumiem," prognozē Avotiņš.

Viņš skaidro, ka pašvaldībai ir 3000 hektāri mežu un lauksaimniecības zemes, kas līdz šim ir taupīti krīzes situācijām. Viņš piedāvājis pārdod 3% no šīm zemēm, taču daļai deputātu esot cits redzējums par to, kā iziet no esošās krīzes. Turklāt arī zemes pārdošana izsolēs nevedas ne viegli, ne ātri. Katrs darījums prasa vismaz divus mēnešus, skaidro Avotiņš. "Mans piedāvājums paredzēja tikai tādus darījumus, kas mums ir plānoti budžetā," uzsvēra pašvaldības vadītājs.

Avotiņa domes priekšsēdētāja pilnvaras izbeigsies ar nākamo domes sēdi 22.augustā. Darbu viņš turpinās kā Smiltenes novada domes deputāts līdz deputāta pilnvaru beigām.