Ik pa laikam filmās tiek demonstrēti sportiska izskata cilvēki ar cigareti rokās, radot maldīgu iespaidu, ka smēķēšana nekaitē labu rezultātu sasniegšanai sportā. Bet patiesībā cigarešu smēķēšana ir viens no iemesliem, kas salīdzinoši īsā laikā var iznīcināt jebkura sportista sapni par medaļām. Realitātē ir ļoti grūti atrast sportistu, kas ilgstoši uzrādītu labus rezultātus un turpinātu smēķēt. Parasti līdz ar pirmajām cigaretēm pakāpeniski tiek zaudēta arī sportiskā forma.
Lai sportā sasniegtu labus rezultātus, sportista muskuļiem, sirdij, plaušām un smadzenēm jāspēj strādāt priekšzīmīgi. Savukārt cigarešu dūmos esošais oglekļa monoksīds traucē normālai organisma funkcionēšanai un skābekļa piegādei orgāniem.
Visi smēķētāja orgāni darbojas nepārtraukta skābekļa deficīta režīmā. Šī iemesla dēļ smēķējoši sportisti ātrāk nogurst, ir vājāki un biežāk gūst traumas. Tāpat smēķēšana samazina ķermeņa spēju dziedēt, vājina kaulu izturību un paaugstina asinsspiedienu. Tāpēc cigaretes ir kaitīgas gan hobija līmeņa sportistiem, gan profesionāļiem.
Muskuļu sagurums
Smēķētājiem artērijas sašaurinās un muskuļi nesaņem nepieciešamo skābekļa devu. Muskuļos uzkrājas pienskābe, un tie ātrāk nogurst. Zemāka skābekļa līmeņa dēļ smēķētāja sirdij ir jāstrādā ātrāk nekā nesmēķētāja sirdij, lai nodrošinātu organismam pietiekami daudz skābekļa. Tāpēc smēķētājiem ātrāk iestājas spēku izsīkums. Cigarešu lietotāji nespēj skriet tik tālu un tik ātri kā nesmēķētāji. Smēķētājiem lēnāk veidojas muskuļu masa un to elastība ir zemāka.
Smēķētāja muskuļiem un sirdij nodarbību laikā nepieciešams vairāk skābekļa, nekā plaušas spēj nodrošināt. Tāpēc smēķējošiem sportistiem veidojas augstāks asinsspiediens, kas pēc treniņa vai sacensībām daudz lēnāk normalizējas. Visai bieža parādība smēķējošiem sportistiem ir reiboņi un ģībšana intensīvu fizisku aktivitāšu laikā.
Smēķējoši sportisti ir spiesti trenēties daudz vairāk un nemitīgi palielināt slodzi, cenšoties neatpalikt no saviem nesmēķējošiem konkurentiem. Sirds tiek pārslogota, nogurums un elpas trūkums iestājas daudz ātrāk, nozīmīgi palielinās traumatisms.
Biežākas traumas un lēnāka atjaunošanās
Traumas un slimošana ir viens no nozīmīgākajiem šķēršļiem sportistu ceļā uz panākumiem un var būt par iemeslu pāragrām sporta karjeras beigām. Smēķētāju traumatisms ir daudz biežāks un traumu dzīšana daudz lēnāka.
Smēķētājiem sportā biežāk novēro gan lūzumus, gan mežģījumus, jo smēķēšana negatīvi ietekmē kaulus un locītavas. Cigarešu lietotājiem kopumā ir paaugstināts risks iedzīvoties osteoporozē, reimatoīdajā artrītā un nopietnās muguras sāpēs.
Tāpat smēķētājiem pastāv daudz lielāks risks iedzīvoties neizdziedināmās traumās.
Cigaretes izraisa plaušu vēzi, sirds un asinsvadu slimības, kā arī hroniskas plaušu slimības, kuru ārstēšana var būt ļoti ilgstoša un dārga. Dūmi satur vairāk nekā 7000 dažādu ķīmisku savienojumu, tostarp vēzi izraisošas kancerogēnas vielas, darvu, arsēnu, amonjaku, benzolu u. c.
Atmest un sākt sportot
Ja ir patiesa vēlme gūt labus panākumus sportā, cigarešu smēķēšana noteikti ir jāatmet. Laikus atmetot smēķēšanu, cilvēka organisms spēj visai strauji atjaunoties, pie nosacījuma, ka cigaretes jau nav nodarījušas neatgriezeniskas sekas.
Smēķējošam cilvēkam parasti nav viegli sākt sportot, jo aktīvas kustības kopumā sagādā grūtības un ātri iestājas aizdusa. Tomēr fiziskas aktivitātes un kustēšanās ir nepieciešama sastāvdaļa, lai cilvēka organisms pēc iespējas ātrāk atbrīvotos no smēķēšanas sekām. Sporta nodarbības paplašinās asinsvadus un palielinās plaušu tilpumu.
Cigarešu smēķēšanas atmešana gan var izrādīties ļoti nopietns izaicinājums, ja ir izveidojusies jau nopietna atkarība. Šādos gadījumos ieteicams vērsties pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta vai cita speciālista. Nemeklējot palīdzību, pastāv liels risks agrāk vai vēlāk smēķēšanu atsākt. Sportošana ievērojami samazinās arī risku saslimt ar vēzi, sirds un asinsvadu, kā arī elpceļu slimībām.
Domājot par to, kā mazināt cigarešu dūmu kaitīgo ietekmi, mūsdienās arvien lielākā klāstā ir pieejamas arī dažādas alternatīvas. Tās var mazināt veselībai nodarītā kaitējuma apjomu, ko izraisa tabakas degšana un dūmi, tomēr arī šos jaunos produktus nevar uzskatīt par nekaitīgiem. Visdrošākais lēmums vienmēr ir pilnīga smēķēšanas atmešana.